Svētdiena,
17.Janvāris 2021
Vārda dienas: Dravis, Tenis, Артем, Денис, Климент, Панас, Архип Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Vienīgais parlamentārietis no Sēlijas palika pašvaldību neuzrunāts

16.07.2020
No 100 Latvijas lēmējvarā, Saeimā, ievēlētajiem deputātiem, Sēlijas lauki dzimtā puse ir tikai vienam. Tas ir Sandis Riekstiņš („Jaunā konservatīvā partija”). Bērnību un pusaudža gadus viņš pavadījis Neretā, bet par uzņēmēju un politiķi kļuvis Rīgā. Šobrīd gan Sēlijas motosporta trasēs, gan Saeimas gaiteņos viņš vairāk pievērsies ar sporta attīstību saistītiem jautājumiem. Reģionālās politikas tēmās, tai skaitā lemšanā par Sēlijas nākotni, viņa balss nebija no skaļākajām. Taču tas tāpēc, ka viņam nebija, ko teikt, vai tāpēc, ka neviens nejautāja? 

Kā Jūs iesaistījāties politikā? Sākumā, iekļūstot Rīgas domē.

Kādu laiku biju savu biznesu vadījis, kad mani no pāris „iepirkumiem izmeta ārā”. Vērsos gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan televīzijā, bet īsti nekas uz priekšu nevirzījās. Sapratu, ka vai nu atmetu visam ar roku un pārdodu, kamēr vēl varu, lai brauktu projām, vai nu, nē. Bet kāpēc man jābrauc prom no savas valsts? Izlēmu mēģināt cīnīties.

Lai kaut ko varētu [mainīt], ir jābūt partijā. Zināju, ka nevienā „vecajā” neiešu, jo es saskāros ar tām biznesā. Pamanīju Jauno konservatīvo partiju, apmēram gadu sekoju līdzi [viņu darbībai]. Nebija tā, ka uzreiz pēc gada iestājos, sākumā vien atbalstīju un līdzdarbojos. Tad vienā brīdī man pasaka:  „Tev ir jābūt preses konferencē par Rīgas domes vēlēšanām.” Jautāju, ko tad es tur darīšu. Atbildēja, ka [partijas sarakstā 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām]esmu piektais numurs. Tajā brīdi sapratu, ka jāiet. Ievēlēja mani Rīgas domē, vēlāk arī Saeimā.

No Sēlijas novadiem, ja neskaita Jēkabpili, Daugavpils pilsētu un novadu, Jūs esat vienīgais politiķis Saeimā.

Tā varētu būt patiesība. Būtu gan interesanti apskatīties, cik un kas kandidēja.  

Vai nav tā, ka jauni, uzņēmīgi cilvēki negrib iet politikā, vecās politiskās elites radīto aizspriedumu dēļ?

Tas bija no tiem iemesliem, kāpēc arī es nemaz tā nemaz „nerāvos” [iet politikā]. Jā, es gribēju atbalstīt, palīdzēt, bet es nekad nebiju plānojis kandidēt. Esmu uzrunājis vairākus savus draugus, paziņas, kas ir veiksmīgi uzņēmējdarbībā un kur varētu arī iesaistīties.

Publiskajā telpā izskan, ka deputāti tur pelna vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Bet tā nav!

Ja nav nekādu papildus pienākumu, ja nemaldos, [deputātam] ir 1900 eiro alga. Ja izvēlas saņemt visādas kompensācijas, tad gan vairāk par 2000 eiro var saņemt algā. Es nekādas kompensācijas neņemu, jo neuzskatu, ka man tās pienāktos. No otras puses - draugi saka, nenāks strādāt  par 1900 eiro mēnesī, ja tagad uzņēmējdarbībā pelna gandrīz divreiz vairāk. Turklāt tad uz tevis vēl katru dienu lamājas,  uzreiz esi zaglis. Daudziem draugiem ir ģimenes, citas prioritātes.

Ko darīt, lai to mainītu?

Es būšu nepopulārs. Pirmkārt, ir jāsakārto šīs atalgojuma lietas. Nebūsim naivi, ja Saeimas deputāts nedrīksti papildus neko strādāt (kas ir pareizi, jo slodze, lai kaut ko panāktu deputātam, ir), ir jābūt konkurētspējīgam atalgojumam. Lai nav jādomā vēl par kaut kādām šīm blakus nodarbēm, un iespējamu korupciju. Vai visiem ir raksturs, lai noturētos pret kaut kādiem kārdinājumiem, es nezinu. Par sevi varu atbildēt, par savu frakciju, arī, bet ja runājām par „vecajiem vēžiem”… viņiem jau lielai daļai īsti dzīvē neko citu vairs nav ko darīt. Saprotu viņu vēlmi tikt par katru cenu pārvēlētiem, jo ko tad viņš darīs pēc tam? Jaunie vēl darbu atradīs, bet apmēram 60% no esošajiem deputātiem es pie sevis darbā neņemtu.

Runājot par Sēliju – pašvaldību politiķi pirms pāris gadiem izveidoja Sēlijas novadu apvienību. Ko Jūs par to zināt un vai esat piedalījies kādos viņu pasākumos?

Par to, ka ir šāds nodibinājums, es zināju. Biju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkotajā Sēlijai veltītajā pasākumā, tas bija pirmais, jo pirms tam es nebiju manījis kaut kādas aktivitātes. Šobrīd jau viss vairāk vai mazāk notiek sociālajos tīklos, kur arī es pamanīju, šo pasākumu. Manuprāt, Neretas novada „Facebook” lapā to pamanīju, bija e-pastā uzaicinājums.

Vienā no pēdējām sēdēm Saeimā, kad tika lemts par administratīvi teritoriālo reformu, jūs debatēs izteicāties, ka Sēlijas novadu pārstāvji nav jūs uzrunājuši mēģinot, piemēram, kaut kādā veidā rast politisko atbalstu. Tā tiešām bija?

Diemžēl, bet tā tas bija. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā satiku vairākus no viņiem, bet neviens pat neuzsāka kaut kādu sarunu par Sēlijas novada iespējamām robežām vai tamlīdzīgi. Redzot to, kas kūrēja šo pasākumu, vairs nešķiet jocīgi. Tomēr kā vienīgajam [no Sēlijas novadiem Saeimā ievēlētajiem] deputātam, tas šķiet dīvaini. Bet nu tā bija viņu izvēle.

Cik Jums reāli īstenojam šķita ideja par vienu Sēlijas novadu-pašvaldību?

Emocionāli, protams, gribētu, ka ir šāda Sēlija. Taču Valsts prezidents ir iesniedzis savu priekšlikumu, kas nosaka, ka būs atsevišķs likums kultūrvēsturiskajiem novadiem. Tā kā stāsts par Sēliju, manuprāt, nav beidzies. Savukārt reformas sakarā - jāskatās ne tikai emocionāli un kultūrvēsturiski, bet ir jāmeklē arī ekonomisks pamatojums. Diemžēl, es Sēlijas novadam, vismaz kāds tas tika piedāvāts no viņu puses,  īsti ekonomisko pamatojumu nesaskatīju. Pēdējā versija bija, ka Viesīte varētu būt administratīvais centrs.
Piedodiet, kungi, bet kas tad ir Viesītē? Biju speciāli aizbraucis pie paziņām Viesītē, aprunājos. Viņiem darbs Rīgā, bet citas darīšanas Jēkabpilī.

Tad Jūsuprāt ar administratīvo centru Jēkabpilī vai Aizkrauklē Sēlijas novads būtu?

Tajā pašā komisijas sēdē tika speciāli pārtraukums paņemts, iedots laiks viņiem [pašvaldību vadītājiem] aiziet un vienoties, ka Sēlijas attīstības centrs var būt Jēkabpils. Uz to viņi atbildēja, ka viņiem nav mandāta mainīt savu lēmumu.

Bet interesanti: jūs braucat pārstāvēt novadu, bet pēkšņi jums mandāts pazuda?

Principā iespītējās viņi. Ar to arī viss beidzās. Pēc tam man gan zvanīja Salas novada vadītāja [Irēna Sproģe], mēs pārrunājām to, ka iespējams, vēl ir laiks, jo līdz ar pandēmiju tika atsaukti visi priekšlikumi. Arī Viesītes novada pārstāvim es atstāju savu vizītkarti, teicu, ka varam pārrunāt visu. Bet tā arī neviens nedeva ziņu. Viņi uzticējās, tiem vīriem, kam uzticējās. Tā bija viņu izvēle.

Tie bija deputāti, kas šobrīd ir opozīcijā?

Tieši to es arī gribēju teikt. Tas, kas man visvairāk nepatika, ir tas, ka par iedzīvotājiem tur īpaši neviens nerunāja!  Par pārvēlēšanu vairāk uztraucās. Sēlijas novadiem jau neviens nav liedzis arī līdz šim sadarboties, bet nu es personīgi nezinu kaut kādu megaprojektu, par kuru viņi būtu vienojušies un realizējuši. Tad varbūt arī ministrijā parādītos ticība. Es runāju ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, Pūces kungu, un viņš atzina, ka pirmā versija par Sēliju bija no Aknīstes, Viesītes un Neretas novadiem. Viņš teica, ka devis piekrišanu un laiku izdomāt, kur būs centrs. Pēc nedēļas viņi pateica, ka nevar savā starpā vienoties, kur būs centrs. Tā arī tas stāsts beidzās. Tad par ko mēs runājam, vīri? Par iedzīvotājiem vai katrs savas intereses cenšamies bīdīt? Diemžēl bija sajūta, ka zīmēja karti un uztraucās, ko izdarīt, lai mani pārvēlētu. Tā tas izskatījās man.

Kas Jūs šobrīd ikdienā saista Sēlijā?

Mēs kopā ar draugiem un domubiedriem atbalstām vietējo sporta klubu Neretā. Tur ar motosportu šobrīd nodarbojas daudz jauniešu. Diezgan regulāri braucu, nereti arī vienkārši satikt draugus. Tas mans tāds dopings.

Sēlijā sāpīgā problēma ir ceļi. Jūsu pārstāvētās partijas biedrs Tālis Linkaitis šobrīd vada Satiksmes ministriju. Kad valsts ieguldīs ceļu infrastruktūras sakārtošanā?

Pa Viesītes ceļu es pats regulāri braukāju. Zinu, ka to ir plānots remontēt. Šobrīd ir šie papildus 75 miljoni eiro. Šī summa reģionālajiem ceļiem jau ir labs pienesums. Neretiešiem sāpīgais ceļš, kas jau divreiz remontēts, bet joprojām tāds „pus izjucis” ir uz Suvainišķiem. To atkal remontēs.  Bet nevaram uz katrām mājām asfaltēt ceļu, tas nav ekonomiski vienkārši neizdevīgi.

Jūs pats esat Saeimā Sporta apakškomisijas vadītājs. Sporta infrastruktūrā Sēlijā gan daudz ieguldīts, Ilūkstē, Viesītē. Kā to vērtējat?

Neesmu atsevišķi Sēliju pētījis, bet skatījies, kā visā valstī šobrīd ir kopumā.  Aina ir interesanta, ir lietas, kas ir uzbūvētas tikai tāpēc, ka bija Eiropas Savienības nauda. Ir reģioni, kur ir trīs vieglatlētikas manēžas uzbūvētas un ir reģioni, kur nav nevienas jaunas. Latgalē, Daugavpilī vieglatlētikas manēžas tādas īsti nav.  Tā esot tāda kā atriebība, ka Daugavpilī valda „Saskaņa”, tāpēc tur neko nevajag. Bet tā nedrīkstētu būt! Atkal mēs nedomājam par cilvēkiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska cīnījās, lai rēzekniešiem piešķirtu finansējumu [Olimpiskā centra būvniecībai]. Un pārmeta, ka dodam „Saskaņai” naudu. Bet tā jau visu valsts iedzīvotāju nauda! Un šo naudu ministrija iegulda infrastruktūrā, kas ir nepieciešama.

Nesen Latvijas pašvaldībās bija tāds kā trends – būvēt baseinus. Cik prātīgi ir tādus būvēt mazpilsētās?

Nesen uzzināju, ka pats patiesībā nemāku pareizi peldēt. Ar to gribu teikt, ka tā kā Latvija ir diezgan liels noslīkušo skaits katru gadu, piekristu tam, ka peldētapmācībai ir jābūt katrā skolā. Tomēr vai tāpēc pie katras skolas jāuzbūvē baseins? Domāju, ka, nē, ir jādomā citi veidi. Piemēram, uzbūvējam centrā vienu kārtīgu un tad menedžējam, vedam bērnus uz to. Daudz ko sabūvējam un tikai tad saprotam, ka nespējam uzturēt un par to jau tad jādomā valstij. Vispirms vajadzētu savest kārtībā veco infrastruktūru, kur 20 gadus nav vispār neviens cents ieguldīts.


Dinija Jemeļjanova, „Sēlija šodien” producente

Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Sēlija šodien : 19
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Šogad skolas gaitas Daugavpils izglītības iestādēs uzsāka 875 pirmklasnieki.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”
Mūsu noziedzīgā valdība ilgstoši ņirgājās par simtlatniekiem. “Simtlatnieku programma” ir Latvijas Republikas noziegums pret savas valsts iedzīvotājiem. Sākotnēji simtlatniekos maksāja 100Ls, taču pēc kāda laika atalgojumu samazināja līdz 80Ls. Tā bija bezkaunība, jo valdības pārstāvji turpināja sev palielināt algas. Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē ir atrodamas valsts amatpersonu deklarācijās. https://www6.vid.gov.lv/VAD Šajās deklarācijās ir norādīti amatpersonu ienākumi uz rokas jeb neto (pēc visu nodokļu nomaksas). Ar laiku “Simtlatnieku programmu” pārdēvēja par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Taču šīs programmas būtība nemainījās. “Simtlatnieku programma” iesāka modernās verdzības laikmetu mūsdienu Latvijā. Pašlaik pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie (simtlatnieki) saņem nieka 200€, lai gan minimālā alga valstī ir 500€ (bruto). Mūsdienu simtlatnieki saņem 2,5 reizes mazāk par minimālo algu! Tikai vergturi verdzību var nosaukt par labdarību. Uz kurieni mēs ejam? Uz tautas izmiršanu? Latviešu jau tā ir maz, nevajag mākslīgi vairot nabadzību. Dzimtbūšanas laiki ir sen beigušies! Lai Latvju Dievi piedod mūsu valdībai tās stulbumu, aprobežotību un hronisku empātijas trūkumu!!!
Labklājību visiem vēlot, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#tiesiskums #vienlīdzība #labklājība #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #Skolnieciņš #svētbirzs Sīkāk...
Ārkārtas situācija pagarināta, ieviešot stingrākus drošības pasākumus

Ilze Viņķele ir īpatnēja personība. Vienmēr, kad I. Viņķeles kundze ieņem ministra amatu, notiek kaut kas slikts. Kad I. Viņķeles kundze ieņēma Labklājības ministres amatu no 2011. gada līdz 2014. gadam notika “Simtlatnieku programma”. Ilzei Viņķelei bija pietiekamas dienesta pilnvaras, lai izlabotu “Simtlatnieku programmas” netaisnības, taču Ilzei Viņķelei bija nospļauties par simtlatniekiem un simtlatnieku ģimenēm. Kopš 2019. gada 23. janvāra Ilze Viņķele ir Veselības ministre. Tauta par viņu nebalsoja, bet viņu tāpat iecēla. Ilze Viņķele pievelk mūsu tautai nelaimes. Pašlaik mūsu valstī plosās SARS-CoV-2 (COVID-19) sērga. Taču I.Viņķeles kundzei tauta nerūp, tā vietā, lai rūpētos par savu tautu, viņa parāda tautai divus vidējos pirkstus palēcienā. Viņa nav pusaudze, viņa ir māte. Vai šāda sieviete drīkst audzināt bērnus? Pēc izglītības I. Viņķeles kundze ir sociālā darbiniece. Vai sociālā darbiniece, būdama augstā amatā, drīkst tā uzvesties? Kādus bērnus I.Viņķele spēj izaudzināt, ja tautai rāda vidējos pirkstus? Aizlūgsim Latvju Dievus, lai simtlatnieku apspiedēji saņem pelnīto sodu! Iedegsim pelēku sveci par godu Veļu Mātei. Lūgsim Veļu Māti, lai Veļu Māte tiesā mūsu valdību! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte nopļaus jebkuru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas valsts un latvju tautas nākotni! Karmas rats ir iegriezts. Tautas apspiedēji un apzadzēji saņems karmisko mācību. Mirušie visu redz, Veļu Mātu visu zina. No Dieviem neko nevar noslēpt…
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs
(Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš)
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#SimtlatniekuProgramma #simtlatnieki #nabadzība #SimtlatniekuDēls #SkaudībasDievs #Skolnieciņš #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #karma
P.S. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Lūgsim lai Augstākie spēki (Latvju Dievi) atalgo katru no mums pēc nopelniem. Lūgsim lai Latvju Dievi soda vainīgos mūsu tautas ciešanās…
P.S.S. Simtlatniekos iesaistīto cilvēku ģimenes vel atceras "Simtlatnieku programmas" nelikumības! Sīkāk...
Daugavpilī sākusies ārstniecības personāla vakcinēšana pret Covid-19
Mani mīļie tautieši, nedusmosimies uz mūsu valdību - Egilu Levitu, Krišjāni Kariņu un Ilzi Viņķeli. Mūsu valdība rūpējas par tautas drošību un labklājību. Kaut gan daudziem no mums ārkārtas stāvokļa pagarināšana ir apgrūtinoša un nepatīkama, tomēr būsim saprotoši un ievērosim visus ārkārtas stāvokļa ierobežojumus. Ierobežojumi nav uzlikti izklaides pēc, bet gan lai pasargātu sabiedrības drošību un veselību. Svētku laikā ievērosim komandantstundas ierobežojumus. Būsim apzinīgi. Atstāsim savas dusmas šajā baltās, metāliskās Žurkas gadā. Neņemsim dusmas sev līdzi nākamajā 2021. gadā! Piedosim mūsu valdībai tās kļūdas un noziegumus pret savu tautu. Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi palīdz mūsu valdībai apjēgt tās kļūdas, nepilnības un pastrādātos noziegumus pret savu tautu! Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi dod mūsu prezidentam, premjerministram, ministriem, Saeimas deputātiem, augsta ranga ierēdņiem, drošībniekiem un alkatīgajiem uzņēmējiem gaišu prātu, cilvēcību un taisnīguma izjūtu! Augstākie spēki (Latvju Dievi) visu saliks pa savām vietām. Lūgsim visvarenos Latvju Dievus, lai nākamais baltā, metāliskā Vērša gads būtu laimīgs un veiksmīgs katram no mums! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi ir ar mums! Visa slava Latvju Dieviem!!!
Ar Latvju Dievu gudrību, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#VēršaGads #Vērsis #2021.gads #01.01.2021. #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #brīvība
Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top