Svētdiena,
17.Janvāris 2021
Vārda dienas: Dravis, Tenis, Артем, Денис, Климент, Панас, Архип Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Sēlijas pļavās un mežos sava vieta gan bitēm, gan dravniekiem, gan lāčiem

05.07.2020
Neskartā daba – to nereti min kā vienu no lielākajām Sēlijas reģiona vērtībām. Vietējiem darboņiem, kas apņēmušies to sargāt, jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā, pārāk jaunu mežu izciršanu, kaitīgu ķimikāliju paviršu lietošanu, kā arī atkritumu piesārņojuma mantojumu. Izrādās arī lāči, kas Sēlijā pēdējā laikā redzēti gan Sēlpils, gan Saukas pusē, var būt gan draugs, gan ienaidnieks.

“Pilni meži saldajiem ķiršiem”
 
Meži, pļavas, purvi, ezeri un upes - šādas dabas ainavas sastopamas teju katrā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā. Kas īpašs, unikāls sastopams Sēlijā? To jautājām ekspertam, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajai valsts vides inspektorei Irēnai Skrindai. “Ir gan nozīmīgi aizsargājamo ainavu apvidi, gan īpaši dabas liegumi ar tikai tai vietai raksturīgām dabas vērtībām. Nacionāla vērtība ir Dvietes paliene, kur noteiktos laikos vērojami ievērojami palu procesi, kad Daugavas ūdeņi ienāk milzīgā teritorijā. Tāpat arī jāatzīmē, dabas parks “Sauka”. Mani pašu pirmo reizi uz turieni aizbraucot pārsteidza, ka tur ir pilni meži saldajiem ķiršiem. Protams, ir purvi.”
 
 
Lietot jēdzienu “neskartā daba” speciāliste gan vairās. Ne Sēlijā, ne Latvijā kopumā tādu teju nav, jo praktiski visas teritorijas ir apdzīvojamas. Arī dažādās aizsargājamās teritorijās, drīkst gan dzīvot, gan veikt saimniecisko darbību. Tiesa - ir ierobežojumi. Saukas dabas parka pievārtē jau 20 gadus ar biškopību nodarbojas Brigita Stepa. “Es esmu ļoti pateicīga šai videi, jo reljefa dēļ ir daudz nepļauto pļavu, meža pļavu,” stāsta B. Stepa.
 
Lai kamieļi neizkonkurē lāčus
 
Pielāgoties nevis pārveidot, uz to aicina arī vides gide, vides un tūrisma attīstības kluba “Sēlija” vadītāja Rasma Draška. Lai saglabātu vērtības, vispirms tās ir jāapzinās. “Piemēram, cilvēks no pērk lauku māju, grib tur attīstīt tūrismu. Tad visu nolīdzina – izrok grāvjus, dīķus, uzar zālājus, nocērt kokus un tad paliek tukša māja lauka vidū un nevienam vairs tā nav interesanta.” Tāpat R. Draška aicina lepoties ar vietējām dabas radībām, nevis tiekties pēc kā eksotiska. “Šeit nav aktuālas ne lamas, ne kamieļi, šeit ir bieži, stirnas. Ieejot mežā, varam atrast, kur gulējušas mežacūkas, tepat netālu dzīvo divi lāči.”
 
Lāči Sēlijā. Tam vajadzētu būt Brigitas Stepas biedam, bet viņa nesūdzas. Mednieki esot lāču pēdu nospiedumus redzējuši puskilometra attālumā no viņas dravas. “Lāčiem arī ir tiesības dzīvot, tā ir mana filozofija. Protams, es būšu ļoti apbēdināta, ja lācis atnāks uz manu dravu, bet ir likums, kas nosaka, ka ja ir postījumu, tad atmaksā zaudējumus. Vai tiesības lācim, bitei un man ir uz šo teritoriju? Es domāju, katram ir sava vieta.” Dabas aizsardzības pārvaldes inspektore Irēna Skrinda zina stāstīt, ka to nedarbi līdz šim Latvijā novēroti Vidzemē un Ziemeļlatgalē. Par izpostītām dravām biškopjiem pienākas kompensācijas. 
 
Par ķimikālijām jāizglīto nevis lauksaimnieki, bet “tantiņas”
 
Nesen Latvijas mediju telpā daudz plašāka diskusija izvērsās par to, kā biškopjiem sadzīvot nevis ar lāčiem, bet zemkopjiem kaimiņos, kas lieto, piemēram, pesticīdus. “Mēs šobrīd Latvijā atrodamies uz robežas, vēl varam saprast, vai tuvojamies tam, lai pārkāptu kritisko robežu, vai strādāsim ar prātu,” vērtē B. Stepa, “Mana pagasta zemnieki ir pretimnākoši viņi saprot, ko viņi dara. Līdz šim problēmu man nav bijis, bet tas tāpēc, ka mēs vienojamies ar viņiem.” Biškope savā dravā vienu gadu gan novērojusi, ka bites šķitušas vārgākas. Pierādījumu, kas tas skaidrojams, ar kādu piesārņojumu nav, jo tas, kā tas bišu veselību ietekmē ilgtermiņā. Turklāt starpgadījums noticis pirms vismaz astoņiem gadiem, bet kopš tā laika labvēlīgas biškopju un zemkopju attiecību palīdz veidot tas, ka informācija Lauku atbalsta dienesta mājas lapā ir daudz pieejamāka. Kur atrodas dravas, to lauksaimnieks, var ērti apskatīt kartē.
 
Galvenais, kas jāievēro bišu dravu kaimiņos strādājošiem zemkopjiem - laukus miglot naktīs. Vides aktīviste Rasma Draška tikmēr vērtē, ka lauksaimnieki nebūt nav tie, kas bezatbildīgi aizraujas ar ķimikāliju lietošanu. “Zemnieki precīzi aprēķina, lai nebūtu par daudz, jo tas ir dārgs prieks,” stāsta R. Draška, “īstenībā daudz smagāka situācija ir ar tiem, kas it kā pērk bioloģisku produkciju no tantiņām tirgū. Tantiņa aiziet uz veikalu un nopērk visneiedejamākās indes.” Vides aktīviste, piemēram, novērojusi, ka veikalā tantiņas sūdzas par to, ka viņas dārzā savairojušās skudras un vēlas ar to cīnīties ar indēm. Rasma tā vietā ieteikusi tik galā ar skudru savairošanās iemeslu – laputīm. “Lūk, šīs tantiņas ir vairāk jāizglīto nekā zemnieki,” uzskata R. Draška.
 
Vieni izcērt pavisam jaunus mežus, citi sargā dižkokus
 
Par pārāk aktīvu lauksaimnieku darbību nesūdzas arī Irēna Skridna. Drīzāk otrādā - dažviet aizsargājamās teritorijās pļavas netiek apsaimniekotas un aizaug, pārpurvojas vai aizaug ar krūmājiem, kas arī nav pozitīvi vērtējums. Vairāk viņa norūpējusies par ko citu - mežiem. “Aizsargājamas teritorijas status nebūt neaizliedz saimniekot šajā teritorijā. Mans viedoklis ir, ka mūsu valstī, piemēram, meži, aizsargājamās teritorijās ir ar ļoti vāju aizsardzības statusu, jo lielākajā daļā to ir atļautas gan kopšanas, gan galvenās cirtes.” Mežu darbas vērtības pastāvēs vietās, kas netiek ietekmētas vairāku gadu desmitu garumā, līdz ar to aktīva mežsaimnieciskā darbībai, proti, mežu izciršana, tos ietekmē negatīvi.
 
Vairāk nekā simts gadus veci meži - ja pirms trīsdesmit gadiem tā bija bieži sastopama Latvijas dabas bagātība, tagad tādu ir daudz mazāk. Meži ir, bet tie ir jauni. Cienīt vecus kokus un atklāt tos arī savā pagalmā izdevies Rasmai Draškai. Īstenojot projektu “Zeme, kur diži koki - dižiem cilvēkiem augt!” apzināti arī pavisam retas vērtības – pīlādzi, kura stumbrs ir divus metru plats. Konkrētu datu nav, bet Rasma lēš, ka tas varētu būt raženākais pīlādzis ne tikai Sēlijā, bet visā Latvijā. “Galvenais ir saimniekiem apzināties, ka viņiem šādas vērtības ir, lai tos kā nevērtīgus kokus nenocirstu,” vietējā dabas aktīviste mierina, ka no kādām papildus valsts iestāžu pārbaudēm, ja sētā konstatēts dižkoks, nav jābīstas, “tā ir saimnieka goda zīme – ka viņa pagalmā šāds koks paaudzēm ilgi ir audzis.”
 
 
Atkritumu talkas laivā
 
Vides un tūrisma attīstības klubs “Sēlija” nav vienīgā nevalstiskā organizācija, kurā apvienojušies tīras vides entuziasti. Aknīstē darbojas biedrība “Sēlijas laivas”, kas uzņēmusies par Dienvidsusejas upi. “Sapratām, ka gribam baudīt vidi tādu, kādai tai jābūt neskatoties uz pudelēm, plastmasas maisiņiem,” biedrības dibināšanas mērķi atklāj tās vadītājs Ričards Šmits. Lai iztīrītu upi no atkritumiem, iegādātas laivas. Tās tagad biedrība izmanto Aknīstes pusē līdz šim nebijuša tūrisma pakalpojuma piedāvāšanai – laivu nomai.
 
“Sēlijas laivas” pirms pāris nedēļām organizēja atkritumu sakopšanas talku Dienvidsusejas upē. Līdzīgi pasākumi gaidāmi visu atlikušo vasaru arī citās Sēlijas ūdenstilpnēs. To dalībnieki aicināti piedalīties atkritumu savākšanā, kā arī sevis izglītošanā – organizatori uz katru pasākumu uzlūdz kādu vides vai dabas aizsardzības ekspertu, kas dalās zināšanās. Vienā no šiem pasākumiem piedalījās arī Rasma Drakša. “Dienvidususejā savācām 14 maisus atkritumu. Tie bija sen jau izmesta pudeles, apmēra 30-40 gadus vecas pudeles, bet jaunu atkritumu nebija,” tā viņasprāt ir pazīme, ka jaunās paaudzes pret vides piesārņojumu ir neiecietīgas.
 
Tam piebalto arī biškope Brigita Stepa - sabiedrība paliek atbildīgāka un saimnieko nenodarot dabai pāri. Bet, kā lai daba palīdz cilvēkiem? Kā izmantot tā resursus, lai nodrošinātu iztiku? Rasma Drakša saka - zelts jāmeklē pļavā. “Viena no [perspektīvām] nozarēm varētu būt ārstniecības augu vākšana. Piemēram, gārsa, tās ir saimnieču šausmas, ja tā ir dārzā!” viņa stāsta, ka gārsas vairumā iepērk kāds uzņēmums Madonā, kas tālāk tās jau izkaltētas eksportē uz Krieviju un Eiropas Savienības valstīm. Tādējādi arī neiecienītās dabas veltes, nezāles, var pārtapt biznesa precē.


Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente
Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.





 
Sēlija šodien : 16
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Šogad skolas gaitas Daugavpils izglītības iestādēs uzsāka 875 pirmklasnieki.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”
Mūsu noziedzīgā valdība ilgstoši ņirgājās par simtlatniekiem. “Simtlatnieku programma” ir Latvijas Republikas noziegums pret savas valsts iedzīvotājiem. Sākotnēji simtlatniekos maksāja 100Ls, taču pēc kāda laika atalgojumu samazināja līdz 80Ls. Tā bija bezkaunība, jo valdības pārstāvji turpināja sev palielināt algas. Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē ir atrodamas valsts amatpersonu deklarācijās. https://www6.vid.gov.lv/VAD Šajās deklarācijās ir norādīti amatpersonu ienākumi uz rokas jeb neto (pēc visu nodokļu nomaksas). Ar laiku “Simtlatnieku programmu” pārdēvēja par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Taču šīs programmas būtība nemainījās. “Simtlatnieku programma” iesāka modernās verdzības laikmetu mūsdienu Latvijā. Pašlaik pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie (simtlatnieki) saņem nieka 200€, lai gan minimālā alga valstī ir 500€ (bruto). Mūsdienu simtlatnieki saņem 2,5 reizes mazāk par minimālo algu! Tikai vergturi verdzību var nosaukt par labdarību. Uz kurieni mēs ejam? Uz tautas izmiršanu? Latviešu jau tā ir maz, nevajag mākslīgi vairot nabadzību. Dzimtbūšanas laiki ir sen beigušies! Lai Latvju Dievi piedod mūsu valdībai tās stulbumu, aprobežotību un hronisku empātijas trūkumu!!!
Labklājību visiem vēlot, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#tiesiskums #vienlīdzība #labklājība #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #Skolnieciņš #svētbirzs Sīkāk...
Ārkārtas situācija pagarināta, ieviešot stingrākus drošības pasākumus

Ilze Viņķele ir īpatnēja personība. Vienmēr, kad I. Viņķeles kundze ieņem ministra amatu, notiek kaut kas slikts. Kad I. Viņķeles kundze ieņēma Labklājības ministres amatu no 2011. gada līdz 2014. gadam notika “Simtlatnieku programma”. Ilzei Viņķelei bija pietiekamas dienesta pilnvaras, lai izlabotu “Simtlatnieku programmas” netaisnības, taču Ilzei Viņķelei bija nospļauties par simtlatniekiem un simtlatnieku ģimenēm. Kopš 2019. gada 23. janvāra Ilze Viņķele ir Veselības ministre. Tauta par viņu nebalsoja, bet viņu tāpat iecēla. Ilze Viņķele pievelk mūsu tautai nelaimes. Pašlaik mūsu valstī plosās SARS-CoV-2 (COVID-19) sērga. Taču I.Viņķeles kundzei tauta nerūp, tā vietā, lai rūpētos par savu tautu, viņa parāda tautai divus vidējos pirkstus palēcienā. Viņa nav pusaudze, viņa ir māte. Vai šāda sieviete drīkst audzināt bērnus? Pēc izglītības I. Viņķeles kundze ir sociālā darbiniece. Vai sociālā darbiniece, būdama augstā amatā, drīkst tā uzvesties? Kādus bērnus I.Viņķele spēj izaudzināt, ja tautai rāda vidējos pirkstus? Aizlūgsim Latvju Dievus, lai simtlatnieku apspiedēji saņem pelnīto sodu! Iedegsim pelēku sveci par godu Veļu Mātei. Lūgsim Veļu Māti, lai Veļu Māte tiesā mūsu valdību! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte nopļaus jebkuru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas valsts un latvju tautas nākotni! Karmas rats ir iegriezts. Tautas apspiedēji un apzadzēji saņems karmisko mācību. Mirušie visu redz, Veļu Mātu visu zina. No Dieviem neko nevar noslēpt…
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs
(Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš)
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#SimtlatniekuProgramma #simtlatnieki #nabadzība #SimtlatniekuDēls #SkaudībasDievs #Skolnieciņš #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #karma
P.S. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Lūgsim lai Augstākie spēki (Latvju Dievi) atalgo katru no mums pēc nopelniem. Lūgsim lai Latvju Dievi soda vainīgos mūsu tautas ciešanās…
P.S.S. Simtlatniekos iesaistīto cilvēku ģimenes vel atceras "Simtlatnieku programmas" nelikumības! Sīkāk...
Daugavpilī sākusies ārstniecības personāla vakcinēšana pret Covid-19
Mani mīļie tautieši, nedusmosimies uz mūsu valdību - Egilu Levitu, Krišjāni Kariņu un Ilzi Viņķeli. Mūsu valdība rūpējas par tautas drošību un labklājību. Kaut gan daudziem no mums ārkārtas stāvokļa pagarināšana ir apgrūtinoša un nepatīkama, tomēr būsim saprotoši un ievērosim visus ārkārtas stāvokļa ierobežojumus. Ierobežojumi nav uzlikti izklaides pēc, bet gan lai pasargātu sabiedrības drošību un veselību. Svētku laikā ievērosim komandantstundas ierobežojumus. Būsim apzinīgi. Atstāsim savas dusmas šajā baltās, metāliskās Žurkas gadā. Neņemsim dusmas sev līdzi nākamajā 2021. gadā! Piedosim mūsu valdībai tās kļūdas un noziegumus pret savu tautu. Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi palīdz mūsu valdībai apjēgt tās kļūdas, nepilnības un pastrādātos noziegumus pret savu tautu! Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi dod mūsu prezidentam, premjerministram, ministriem, Saeimas deputātiem, augsta ranga ierēdņiem, drošībniekiem un alkatīgajiem uzņēmējiem gaišu prātu, cilvēcību un taisnīguma izjūtu! Augstākie spēki (Latvju Dievi) visu saliks pa savām vietām. Lūgsim visvarenos Latvju Dievus, lai nākamais baltā, metāliskā Vērša gads būtu laimīgs un veiksmīgs katram no mums! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi ir ar mums! Visa slava Latvju Dieviem!!!
Ar Latvju Dievu gudrību, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#VēršaGads #Vērsis #2021.gads #01.01.2021. #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #brīvība
Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top