Otrdiena,
11.Augusts 2020
Vārda dienas: Liega, Olga, Zigita, Zita, Кузьма, Константин, Михаил, Серафима Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Ekologs brīdina: vietējais klimats mainīsies, ja izcirtīs pārāk jaunus mežus

02.07.2020
Par vienu no Sēlijai raksturīgo bagātību var uzskatīt mazskarto dabu. Izzināt un novērtēt, lai veiksmīgāk saglabātu tās vērtības nav viegls uzdevums. Kā to darīt, padomos dalās Indriķis Krams, biologs, pasniedzējs un pētnieks Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Tartu Universitātē.

Kas ir Sēlijas dabas lielākās bagātības, unikalitātes salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas reģioniem?

Daba noteikti Sēlija ir savādāka nekā tā, ko redzam Latgalē. Tāda pati daļēji ir Lietuvā. Kad nokļūsti Sēlijā, tad saproti, ka vēl daži soļi un būsi Lietuvā. Tāds hibrīds gan reljefa ziņā, gan veģetācijas ziņā. Nav jābūt botāniķim, entomologiem vai ģeologam, lai sajustu uz savas ādas to, ka te ir savādāk.

Es no Daugavpils uz Rīgu regulāri braucu caur Sēliju. Tur man arī bezsniega ziemās biežāk ir nācies redzēt sniegu nekā kaut kur citur Latvijā. Tātad mikroklimats ir pilnīgi savādāks. Tā kā esmu ekologs, pētu, kā organismi izdzīvo atšķirīgos ekoloģiskajos apstākļos. Cilvēki Sēlijā ģenētiski ir līdzīgi tiem, kas dzīvo Latgalē, Zemgalē, Lietuvā, vai Kurzemē, bet viņiem jādzīvo savādāk tāpēc, ka klimatiskie, ekoloģiskie apstākļi citādāki. Ir atšķirīgs reljefs, temperatūra, gadalaiku maiņa. Man šķiet, ka tieši gadalaiku maiņa lielā mērā nosaka mūsu garu, raksturu. Ja dzīvojat pie jūras, tad jūsu ikdienas dzīvi noteiks jūra. Ja dzīvojat Sēlijā, tad arī ir faktoru kopa, kas to noteiks. Kas ir īpaši Sēlijā - nav tik viegli raksturojams. Sēlijā ir ozoli, meži, pauguri. Sēlijai noteikti ļoti svarīga ir Daugava.

Zinātnieki biedē, ka klimats mainās, par dabu ir jārūpējas, jo tā ir apdraudēta. Kas apdraud Sēlijas dabu?

Tas, kas apdraud Latvijas dabu, un it sevišķi Sēlijas dabu, kur ir daudz mežu, ir alkatība. Kad atnāk kāds nezināms uzņēmējs, tas, kas ir audzis simtiem gadu vairākos hektāros, vienkārši pa vienu nakti tiek izcirsts un aizvests projām. Meži tiek cirsti jau nu pilnīgi pretlikumīgi. Es daudzās vietās redzu, ka tiek cirsti nevis 100 vai 80 gadu veci koki, bet 40 gadu veci koki un, iespējams, pat jaunāki. Runājot par [Sēlijas] mikroklimatu, jājautā, kas ietekmē vairāk - klimata pārmaiņas vai arī meža izciršana tādā lielā apjomā? Daudz lielākā mērā to ietekmē vietējās izmaiņas. Ja tiek izcirsts vietējais mežs, mainās vide. Piemēram, izcērtot mežu, tā vietā noteikti pārpurvosies. Ja nav koku, kam novadīt lieko mitrumu, ūdens paliek tur, kur tas ir un augsne pārpurvojas. Turklāt blakus izcirstajiem mežiem, arī tīrumi pārpurvosies. Būs jāsēj vēlāk un arī ražu varēs tikai ar lielām mokām novākt. Tās gan nav klimata pārmaiņas globālā mērogā, tās ir klimata pārmaiņas lokālā mērogā.

Kā no dabas, vides aizsardzības vērtējama meliorācija? Kā atrast kompromisu ar lauksaimniekiem?

Ja pirms meliorācijas, padomātu par to, kā to darīt saudzīgāk, varbūt neiztaisnotu katru upes posmu, jau daba tiktu aizsargāta.

Vai Sēlijas ainavu var ietekmēt notiekošais kaimiņos, piemēram, Baltkrievijā, kur tiek celtas gan jaunas hidroelektrostacijas, gan atomelektrostacijas?

Pilnīgi noteikti. Upes jau plūst no kaut kurienes. Šī gada septembrī baltkrievi vērs vaļā jaunu atomelektrostaciju, tā būs vien 25 kilometru attālumā no Viļņas. Ja būs kaut kāda kodolkatastrofa tad cietīsim mēs, turklāt ļoti stipri.

Ūdeņi kopumā mums nav nekāda liela problēma, mēs pat neapzināmies, cik to mums ir daudz. Upes un ezeri mums nevar tā pēkšņi izžūt. Tāpēc kaut kādas lielas ekoloģiskas katastrofas, mums nedraud. Piemēram, kā Arāla jūras izsīkšana, augsnes kārtas zaudēšana – tas mums nedraud. Mēs neesam lieli dabas postītāji.

No ūdens resursu aspekta, nē, bet Jūsu minēto mežu dēļ?

Ir viena sabiedrības daļa, kas ļoti uztraucas par to. Acīmredzot tai arī ir taisnība. Man kā ekologam ir pilnīgi skaidrs, ka mežus cirst tādos apjomos, kā pašlaik cērt, acīmredzot var, bet varbūt nevajadzētu. Piemēram, tā kā Padomju Savienībā tikpat kā necirta mežus, mums bija izveidojušies tādi dabiski meži, teju kā rezervāti. Un īstenībā tos izcirta pirmos. Pavisam nesen Latgalē, Sēlijā bija tik skaisti meži, un tagad to vairs nav. Atjaunot tos nu vairs nevar tik vienkārši, bet var necirst vairāk. Veidot daudz vairāk mikroliegumu. Pirms 10-20 gadiem pie mums brauca somi un zviedri, viņiem “mutes bija vaļā” - kāda daba, kādi koki, kādas sūnas! Nekā no tā vairs sen nav.

Rīgā labklājība aug. Kā tas izpaužas? Cilvēkiem kļūst vairāk jaunu mašīnu. Un jaunu mašīnu dēļ mēs izcērtam šīs pasakainās vērtības, iznīcinām mežus?! Man nešķiet, ka tas ir tā vērts. Pārāk dārgi mēs maksājam.

Nesen Latvijas mediju telpā plaši raisījās diskusijas par to, kā intensīvā lauksaimniecība, pesticīdu lietošana ietekmē vidi, dabu. Cik pamatota ir lauksaimnieku kritizēšana?

Lauksaimniecība ir kļuvusi par lielu tautsaimniecības nozari. Kādi brīnišķīgi traktori braukā pa mūsu laukiem! Ir jāpriecājas, ka mūsu lauksaimnieki sāk izskatīties pēc tāda normāla zviedru, vācu, dāņu lauksaimnieka. Kādreiz nebūtu noticējis, ka kas tāds iespējams Latvijā.

No otras puses, saprotu, ka apetīte rodas ēdot. Alkatība tomēr ir viena no cilvēka īpašībām. Viens no paņēmieniem, kā tikt pie labas ražas, ir pavisam vienkāršs. Bet jāsaprot arī, ka principā vairāk nekā pusi ražas arī ar inžu lietošanu, apēd kaitēkļi. Cīņa pret kaitēkļiem un nezālēm, kas pārņem platības, ir ļoti nozīmīga. Bet ja jūs miežu, kviešu laukā nav nevienas usnes, tur lietota ķīmija, herbicīdi. Tā nav nekāda bioloģiskā, organiskā saimniecība. Kā tie ietekmē bites – to nevar pateikt tik vienkārši. Ja miglo naktī, kad bites guļ nekādas vainas nebūs. Bet ir “gudrinieki”, kas miglo pa dienu un pēc tam apkārtējās bišu dravās bites mirst masveidā. Tā ir negodprātīga rīcība. Tāpēc bieži vien dravnieki mēģina draudzēties ar lauksaimniekiem, kas ir tuvumā. Ja visu sarunā, tad nav problēmu - bites nes medu un patiešām nav nekādu problēmu. Tas ir kompromiss.

Dabas aizsardzības pārvalde nesen ziņoja, ka Latvijas mežos atgriežas lāči. Vai varam gatavoties tam, ka tiem “iepatiksies” arī Sēlijas meži?

Lācis ir ļoti nopietns ekosistēmas elements. Tie var gan zāli, gan ogas ēst, bet lāči ir arī plēsēji, tāpēc, ja atgrieztos tāds organisms kā lācis, tas lielā mērā mainītu ekosistēmu. Amerikā Jeloustonas nacionālajā parkā kādreiz izšāva vilkus un pēc tam brieži izēda gandrīz visus mežus. Visi krūmi bija noēsti, nograuzti un tad atkal ieveda vilkus. Zālēdāji sāka baidīties. Tos krūmus, kas aug pie upēm, tie baidīdamies ilgi stāvēt dzerot, negrauza. Pie upēm atjaunojas krūmi. Krūmos savukārt sāka dzīvot putni, kukaiņi. Atgriezās bebri, sāka būvēt dambjus, izveidojās ezeriņi.

Ekosistēmai ir jābūt daudzveidīgai. Lācis varētu būt viens no tiem elementiem, kas padara dabu daudzveidīgāku. Kā piemēram, Igaunijas mežos. Tur ir vairāk putnu, vairāk kukaiņu, vairāk augu. Igaunijā dzīvo apmēram 600 lāči. Tātad jo vairāk, jo labāk. Lācis neko īpaši sliktu cilvēkam nedara. Dravniekiem būtu, protams, jāsāk uzmanīties.

No kurienes lāči varētu atnākt? Ir divi varianti. Vistuvāk ir Igaunija, bet šķērslis ir Daugava. Cik lielā mērā lācim tā barjera, nezinu. Varbūt var pārpeldēt Daugavu, aļņi to dara regulāri, ienāk iekšā, izpeldas un atkal iet atpakaļ. Otrs variants ir tāds, ka lāči varētu ienākt no Baltkrievijas. Belovežas gāršā, Baltkrievijas mežos ir lāči, bet tā jau ir cita populācija.


Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.



Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente


Sēlija šodien : 15
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Kopumā Daugavpilī jūlijā notiek sešas nometnes, kuras apmeklē 290 bērni un jaunieši.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Pašvaldība paplašina atbalstu ģimenēm un senioriem
Atbalstot seniorus, Daugavpils satiksme ieviesusi maksu tramvajā par vecenītes riteņsomu ar kartupelīšiem, pieniņu, kefīru, cukuru u.t.t. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
šķiet, ka šis raksts nav no sabiedriskā pasūtījuma, bet man nekas nav pretī samesties šādiem vēr(t)īgiem komentāriem. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
Drīzāk jau problēma ir tāda, ka kolēģu radītā kļūda ir kā Skabarga.... Kā rezultātā titulētā autore nejūtas novērtēta Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top