Otrdiena,
11.Augusts 2020
Vārda dienas: Liega, Olga, Zigita, Zita, Кузьма, Константин, Михаил, Серафима Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Sēlijā gaida nevis tūristu pūļus, bet gan nelielas ceļotāju grupas

01.07.2020
Sēlijā nav kūrortu, viduslaiku piļu vai modernu koncertzāļu – tipisku tūrisma galamērķu. Vāji attīstītā ceļu infrastruktūra nav piemērota, lai pa tiem pārvietotos lielie tūristu autobusi, līdz ar to te nav arī plašu viesnīcu vai ēdināšanas vietu. Tomēr Sēlijā ir lauku sētas, baronu muižas un krāšņā Daugava. Šādi galamērķi piesaista tos, kas dod priekšroku ceļošanai mazās grupās. Uz to arī koncentrējušies jaunie tūrisma pakalpojumu sniedzēji Sēlijā. Vienlaikus viņi atzīst – ienākumi no tā nebūs lieli, turklāt tikai sezonāli, tāpēc jāmeklē arī citi veidi, kā nopelnīt iztikai. 

Jaunjelgavā tūrisma dzīvi pašvaldība uztic biedrībai
 
Rūpi par tūrismu Sēlijā, līdzīgi kā citos Latvijas reģionos, tur dažādas iestādes, organizācijas un privātpersonas. Un tur, kur daudz iesaistīto pušu, arī grūtības sastrādāties. Pēdējo gadu laikā Sēlijā kā sēnes “uzaugušas” vairākas biedrības. Tās pārsvarā gan atradušas kopīgu valodu gan ar pašvaldībām, gan vietējiem uzņēmējiem.
 
Jaunjelgavā to spējusi biedrība “Radi Jaunjelgavā”. Tās vadītāja Kristīne Kalēja ir apģērbu dizainere. Teju katru rītu viņa pavada ceļā, lai no Rīgas nokļūtu Jaunjelgavā. “2017. gada kopā ar radiniekiem nodibinājām biedrību “Radi Jaunjelgavā”. Iestājamies par radīšanas procesu, darīšanu kopā, lai sasniegtu, ko vairāk,” stāsta K. Kalēja. Ar vēlmi ieguldīt dzimtās pilsētas uzplaukumā Kristīne vērsās pašvaldībā. Atrastas brīvas telpas, kas nodotas biedrībai īrē. Tikai vēlāk tapa idejas - ko tieši Jaunjelgavā darīt. “Jau ceturto gadu rīkojam “Radu tirgu”. Pasākums ietver ne tikai tirgošanos un andelēšanos, bet arī pulcēšanos, socializāciju. Tā ir vieta, kur cilvēkiem vienam otru satikt, aprunāties par to, kurš piedzimis, kurš nomiris. Tas, manuprāt, ir lielākais vietējo iedzīvotāju ieguvums.” Savukārt 2018. gadā biedrība organizēja radošās darbnīcas izglītošanai par zaļo dzīvesveidu.
 
 
Tikai ar laiku izkristalizējās vēl viens biedrības darbības mērķis - tūrisms. Par Jaunjelgavas novada galveno tūrisma objektu varētu dēvēt Staburagu, Vīgantes parku. Tas gan atrodas novada nomalē, bet tā otrā pusē, Jaunjelgavā informācijas par citiem vietējā tūrisma piedāvājumiem trūkst. Tā nu jau pirms pāris gadiem pašvaldībā radās doma par tūrisma informācijas centra izveidi pilsētas centrā. Noskatīta pamesta ēka iepretī pašvaldības administrācijas ēkai un veikta tās renovācija. Bez tās fasādes un iekštelpu atjaunošanas darbiem nācās ieguldīt arī daļējā ēkas atpirkšanā no privātpersonām. Pagājušogad darbi pabeigti, bet ēka kopš vasaras vidus stāvēja tukša. To ievēroja arī “Radi Jaunjelgavai” vadītāja: “Jā, viņiem [pašvaldībai] ir atjaunota māja, bet viņi īsti nezina, kā to apsaimniekot. Var noalgot pašvaldība darbinieku, kurš “atsēž” stundas, kuras tur viņam ir jābūt, aiziet mājās un saņem par to algu. Bet var arī šādā darbā “ielikt savu sirdi”.”
 
Pavasarī pašvaldība izsludināja konkursu - tūrisma informācijas centru tika lemts uzticēt iedzīvotājiem, uzņēmējiem, privātpersonām un nevalstiskajām organizācijām. Komisiju ar savu vīziju kā optimālāko izdevās pārliecināt Kristīne un nu jau kopš marta tūrisma dzīves organizēšana uzticēta biedrībai: “Mūsu redzējums ir, ka tas nav tikai bukletu dalīšanas punkts, bet tā ir iestāde, kur var iegūt maksimāli daudz gan caurbraucēji, gan vietējie. Tur varēs gan padzert kafiju, gan apēst kādu smalkmaizīti, nopirkt mājražotāju gardumus, suvenīrus. Protams, iegūt arī visu nepieciešamo tūrisma informāciju. Tāpat mēs arī gaidīsim grupas, kurām atvēlēta zāle.” Jūnija vidū jaunais tūrisma informācijas centrs sācis darboties.
 
 
 
Ar centra vadīšanu tūrisma dzīves organizēšana vien nebeidzas. Esošā piedāvājuma un trūkumu apzināšana ir nākamais biedrības uzdevums. Tas tiek darīts sadarbībā ar pagastu pārvaldēm. “Mēs jau nevaram būt visur klāt, katrā pagastā. Varam būt kā koordinatori. Mēs nevaram visu ielikt bukletā, bet varam informāciju “atvest” uz tūrisma informācijas centru,” Kristīne iecerējusi drīzumā doties ekskursijās, lai paviesoties katrā tūrisma pakalpojuma sniegšanas vietā – pie mājražotājiem, viesu namu saimniekiem utt.
 
Aknīstē laivotāji rūpējas par tīru vidi
 
Nevalstiskā sektora aktīvums novērojams arī otrā Sēlijas pusē. Aknīstē darboņi pievērušies ūdens bagātību izzināšanai. “Izveidojām biedrību “Sēlijas laivas” ar domu sakārtot vidi, Dienvidsusejas upi,” stāsta tās vadītājs ir Ričards Šmits. Biedrība tagad sniedz arī tūrisma pakalpojumu – izīrē laivas.
 
 
Ričards ir Sēlijas mazpilsētā ir ienācējs, ar ģimeni uz šejieni pārvēlies no galvaspilsētas. Vēl dzīvojot Rīgā Ričards nodarbojās ar laivošanu, tāpēc pašsaprotami šķitis, ka ar to varēs nodarboties arī jaunajā dzīve vietā. Realitātē izrādījās, ka laivošanas tradīcija Sēlijas Leišmalītē, ko caurvij Dienvidsuseja, īsti nav. “Sēlijā mēs šobrīd esam principā gandrīz vai vienīgā laivu noma, ja neskaita aktīvistus Jēkabpilī, Daugavpilī. Vēlējāmies iesaistīt vietējos iedzīvotājus laivošanā, pēc tam arī šo vietējo iedzīvotāju ciemiņus, bet tagad jau ir tā, ka brauc no dažādām vietām cilvēki šeit laivot.”
 
“Sēlijas salas” - ciemos uz ciemu
 
Aknīste un Jaunjelgava - valsts mērogā raugoties tās ir mazpilsētas. Taču novada centrs ne vienmēr būs populārākais novada apmeklētāju, tūristu, galamērķis. Sēlijas mazapdzīvotie lauki un meži ir pilni mazākām apdzīvotām vietām - ciemiem. Ideja tieši to pozicionēt kā lielāko Sēlijas unikalitāti radās pirms trīs gadiem. Tapa projekts “Sēlijas salas”. “Mudinājums nāca no nevalstiskā sektora,” atzīmē projekta vadītāja Daina Alužane, “projektu īstenoja trīs lauku partnerības. Aktīvisti, kas ir strādājuši šos divus gadus, veidoja piedāvājumu sadarbībā ar “Lauku tūrisma forumu”, lauzīja galvu, kā tukšā vietā kaut ko radīt, kā uzrunāt cilvēkus viena mērķa sasniegšanai.”
 
Tajā tika pieteikti 17 ciemi. Tūristi uz tām vilināti jāt ar zirgiem, dzert kafiju, izzināt pļavu un baronu bagātības. Grūtības gan novērotas jau projekta sākumā, piemēram, tas, ka ne visiem aktīvistiem ir zināšanas juridisko un grāmatvedības jautājumu risināšanā. Šobrīd projekts ir beidzies un atklāts ir jautājums – kā tīkls funkcionēs turpmāk? Izrādās jau šobrīd izdalāmi ciemi, kas visdrīzāk turpinās piesaistīt tūristus, kas – tomēr nē. “Dviete, Kaldabruņa, Zasa, labi iet Pilskalnei, Ērberģei, Subatei ir labāk nekā bija. Par Elkšņiem esmu dzirdējusi labas atsauksmes,” veiksmīgākās “salas” uzskaita D. Alužāne, norādot, ka tur viss potenciāls nemaz vēl nav piepildīts. Noslēgts savstarpējās sadarbības pakts. Turpmākai “Sēlijas salu” tīkla uzturēšanai gan būtu nepieciešams administrators, tātad algots darbinieks. Finansējums tam projekta vadītāja cer gūt nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā.
 
 
“”Sēlijas salu” mērķis nebija “piebāzt” Sēliju pilnu ar tūristiem. Galvenais mērķis bija parādīt vietējiem iedzīvotājiem, ka tūrisms ir viens no veidiem, kā stiprināt kopienu, kā sadarboties savā starpā labāk,” Daina Alužāne uzsver, ka aktīvāko “Sēlijas salu” veiksmes atslēgta ir nevis izvēlētā tēma, vieta, uz ko tūristu aicināt, bet tās saimnieks, stāstītājs. Tātad tūrismam nepieciešamas personības.
 
“Mazajiem” jāturas kopā
 
Līdzīgi domā arī reģionālā tūrisma eksperts Edgars Ražinskis. Viņa dzimtas saknes meklējamas Subatē, taču darba vieta - Rīgas plānošanas reģiona administrācijā. Lai gan “Sēlijas salas” vairāk koncentrējušas uz mazu tūrisma grupu piesaisti, viņš iesaka centies piesaistīt arī tūrisma aģentūru uzmanību. Nevis lai aicinātu četrdesmit cilvēku grupas - bet lai popularizētu savu tūrisma piedāvājumu. “Ir nepieciešams cilvēks, kas saliek visu kopā, kā vienotu tūrisma produktu,” vērtē E. Ražinskis,” kamēr nav iegriezies “ritenis”, mazie tūrisma objekti nevar strādāt nepārtraukti. Tādos nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās.” Tāpēc viņaprāt jāsadarbojas ar mazajām tūrisma aģentūrām, kas palīdzēs izveidot programmu un popularizēt tos vietējiem Latvijas tūristiem.
 
“Tas nav masu tūrisms. Pārsvarā uz Sēliju brauks individuālais tūrists, kas apceļo Latviju ar privāto auto,” novērojis tūrisma portāla “Travel news” īpašnieks Aivars Mackevičs. Jāatzīst, ka Sēlijā nav tūrisma objektu, kas pievilinās masas. Edgars Ražinskis aicina Sēliju apzināties, ka vairums tūristu tomēr dodas uz lielākajām pilsētām, Daugavpili, Jēkabpili un veidot sadarbību ar tām. Tas, ko “Sēlijas salas” viņaprāt gan ir izdarījušas pareizi - tūrismu apvienojuši ar mājražošanu vai amatniecību. Piemēram, Kaldabruņā, ar kuru saimnieci Ievu Jātnieci runājām jau iepriekš “Sēlija šodien”, blakus telpas Pļavas muzejam tiek ražotas arī rotas un citi amatniecības izstrādājumi. “Lielākais izaicinājums tūrisma ir pārdzīvot nesezonu. Nevar paļauties uz to, ka uz tūrisma objektu brauks visu gadu, tāpēc paralēli var cept maizi, siet sieru. Tā būs pievienotā vērtība tūrismam un nodarbošanās uz visu gadu.” Rīgas reģionā, piemēram, tikai katrs trešais tūrisma pakalpojuma sniedzējs nodarbojas tikai ar tūrismu.
 
Tūrisma pakalpojumu sniedzēju koordināciju caur projektu vadīšanu veic arī plānošanas reģioni. Taču Sēlijas austrumi, Daugavpils un Ilūkstes novads ir Latgales plānošanas reģionā, bet Jēkabpils un seši Sēlijas novadi ir Zemgales plānošanas reģionā. Vēl sadarbību tūrismā veicina arī reģionālās tūrisma nevalstiskās organizācijas, asociācijas. Zemgalē tā nes Zemgales vārdu, Latgalē Latgales vārdu. Tas pēc Sēlijas tūrisma pārstāvju sacītā rada barjeru. Sēlijas kā atsevišķu etnogrāfisko novadu atzīst arī jaunā Zemgales tūrisma asociācijas vadītāja Dace Laizāne. Taču viņa atgādina - ārzemju tūristam Latvijas dalīšana vēl sīkākos reģionos varētu būt neizprotama. Vienlaikus viņa atzīmē, ka asociācijai top jauna mājas lapas versija un Sēliju viņi būtu gatavi izvelt kā atsevišķu reģionu, vērtību: “mums būtu jāpārkāpj tam savam individuālismam pāri un jāsadarbojas. Asociācijai būtu nepieciešams viņu [Sēlijas tūrisma pakalpojumu sniedzēju] viedoklis, bet šobrīd tā pietrūkst.”

Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente


Sēlija šodien : 14
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Kopumā Daugavpilī jūlijā notiek sešas nometnes, kuras apmeklē 290 bērni un jaunieši.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Pašvaldība paplašina atbalstu ģimenēm un senioriem
Atbalstot seniorus, Daugavpils satiksme ieviesusi maksu tramvajā par vecenītes riteņsomu ar kartupelīšiem, pieniņu, kefīru, cukuru u.t.t. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
šķiet, ka šis raksts nav no sabiedriskā pasūtījuma, bet man nekas nav pretī samesties šādiem vēr(t)īgiem komentāriem. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
Drīzāk jau problēma ir tāda, ka kolēģu radītā kļūda ir kā Skabarga.... Kā rezultātā titulētā autore nejūtas novērtēta Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top