Otrdiena,
11.Augusts 2020
Vārda dienas: Liega, Olga, Zigita, Zita, Кузьма, Константин, Михаил, Серафима Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Tūrisms Sēlijā - vai “klusa sēdēšana maliņā” Zemgalei un Latgalei?

30.06.2020
Kā izskaidrot tūristam, kas ir Sēlija? Kā ieinteresēt tās iepazīšanā? Jānis Dzimtais uz šiem jautājumiem atbildējis savulaik strādājot Viesītes muzeja “Sēlija”, tagad - Jēkabpils Vēstures muzejā. Viņš iesaistījies arī dažādu Sēlijas kultūras pasākumu organizēšanā, kā arī biedrībā “Sēlijas laivas”.

Nosaukums “Sēlija” aizvien biežāk un plašāk izskan informatīvajā telpā. Kā to, kas ir Sēlija, izskaidrot tūristiem?

Tūristiem, kas ierodas Viesītes muzejā “Sēlija”, tiek stāstīts par piekto Latvijas kultūrvēsturisko novadu. Par vēl vienu kultūrvēsturisko teritorija Latvijā, kas arī šobrīd pastāv, kur dzīvo cilvēki, kur ir savas kultūras īpatnības, etnogrāfiskās vērtības, valodas īpatnības. Vadot ekskursijas, centos atgādināt, ka trīs zvaigznes, kas atrodas Brīvības pieminekļa galā, patiesībā ietver sevī trīs dažādas Krievijas impērijas daļas, kas apvienojās vienā valstī. Viena no šīm zvaigznēm ietver trīs kultūrvēsturiskos novadus [Kurzemi, Zemgali un Sēliju].

Bet ar ko Sēlija atšķiras no citiem kultūrvēsturiskajiem novadiem?

Šobrīd Jēkabpils Vēstures muzejā gatavoju materiālu par Sēliju, par tās atšķirībām amatniecībā, tautastērpos, valodā, identitātē. Esmu aptaujājis draugus, paziņas no Sēlijas un arī cilvēkus no citām Latvijas vietām. Aicinājis atsūtīt atbildes, kas man varētu palīdzēt atbildēt uz šo jautājumu. Tālāk par to, ka Sēlijā ir ļoti daudz mežu un cilvēki ir ļoti noslēgti, es vēl neesmu ticis.

Zināms, ka vienas Sēlijas pašvaldības nebūs, bet Valsts prezidents rosinājis ar atsevišķu likumu stiprināt Latvijas kultūrvēsturisko novadus. Kur velkamas Sēlijas robežas?

Sēlija, kas agrāk atradās Kurzemes guberņā noslēdzas Kaplavas pagastā pie Krāslavas. Tas būtu vēsturiski precīzi un cerams, tā tas tiks ierakstīts arī topošajā likumā. Bet vai Sēlijas austrumu gala iedzīvotāji identificēsies ar sevi un jutīsies apmierināti ar šo likumu? Attiecīgie Daugavpils novada un Krāslavas novada pagasti ļoti reti sevi identificē ar Sēliju. Piemēram, kad sāka organizēt Tautas mākslas svētkus “Sēlija rotā”, tajos aicināja piedalīties arī Daugavpils novadu, bet viņi atteicās.

Kā ar Jēkabpils pilsētu?

Formāli, ģeogrāfiski Jēkabpils ir Sēlijā, bet politiski parasti Jēkabpils neidentificē sevi ar Sēliju. Tas arī droši vien lielā mērā saistīts vēsturiski ar to, ka liela daļa Jēkabpils iedzīvotāju vēsturiski ir krievi, krievu vecticībnieki un viņi neizjūt saikni ar Sēlijas laukiem. Šobrīd tur atrodas lielākais tirdzniecības centrs reģionā ar nosaukumu “Sēlija”, brīvdabas muzejs “Sēļu sēta”, bet neskaitot to neko vairāk sēlisku pilsētās ieraudzīt nevar.



Biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece Kaldabruņā, kas ir arī “Sēlijas sala”, tūrisma attīstībai Sēlijā būtu nepieciešams izstrādāt stratēģiju, sadarbības plānu. Vai tāds būtu jāveido no jauna vai iestrādes jau pastāv?

Par to vajadzētu runāt ne tikai tūrisma kontekstā, bet vispārīgāk par Sēlijas novadu apvienības sadarbību dažādos jautājumos. Parasti sadarbība ir ļoti kampaņveidīga. Labākais piemērs ir tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Pārējos jautājumos sadarbība ir vai nu niecīga, vai kampaņveidīga, vai neizdevusies. Tas tāpēc, ka ir gan speciālistu, gan ieinteresētības, gan finanšu līdzekļu trūkums, arī konkurence.

Tūrismā nekādu lielu iestrāžu nav. Neviens nav uzņēmies vadošo lomu, nevienā novadā arī laikam īsti nav iespēju to izdarīt, jo teju visi tūrisma speciālisti pašvaldībās šo darbu ir uzņēmušies amatu apvienošanas kārtībā. Tā ka būtībā nevienā no Sēlijas novadiem mērķtiecīga tūrisma speciālista. Līdz šim labākais piemērs ir nesenais projekts “Sēlijas salas”, ko vadīja lauku partnerība “Sēlija”. To varētu izmantot kā iestrādi kādai jaunai stratēģijai. Projektā iesākto varētu turpināt, bet daudz, kas būtu jāsāk no jauna.

Ja pašvaldības to nav spējušas varbūt to varētu koordinēt, piemēram, plānošanas reģioni?

Zemgales plānošanas reģions, droši vien tāpat arī Latgales plānošanas reģions nestrādā uz Sēlijas tūrismu, nekādu tiešu labumu [viņu īstenotie projekti] nenes. Plānošanas sapulcēs sēļi “sēž maliņā” klusiņām, neko nesaka, jo viņi neizjūt nekādu saikni ar šiem vārdiem: Zemgale, Latgale. Savukārt nekas tiešā veidā mērķēts sēļiem parasti netiek izstrādāts. Pirms pusotra gada īstenotajā projektā “Baltu ceļš”, kas Latvijā un Lietuvā ved pa kuršu, zemgaļu un sēļu pēdām, tikai pēc lieliem iebildumiem tika izveidots atsevišķs maršruts sēļiem. Tagad bukletā tie pieminēti atsevišķi.

Tas ir absurds, ja tiklīdz tiek pieminēts vārds “Zemgale”, tā sēļi uz projektiem, iespējām nereaģē. Tālāk aprakstā jau viss parasti arī rakstīts tikai par Zemgalīes līdzenumu, Rundāles pili, Bausku vai Dobeles ceriņiem. Kaut ko ļoti konkrētu zemgalisku, muižām, pilīm un līdzenajām rudzu druvām, kas vispār neatbilst Sēlijai. Līdz ar to neviens neuzņemas iniciatīvu runāt, lai gan valsts nepiedāvā iespēju brīvi izteikties.

Ja Ilūkstes novads ir viens tāds Latgales plānošanas reģionā, Zemgales plānošanas reģionā teritoriāli gandrīz puse ir Sēlijas novadi. Un tie nekādā ziņā nejūtas piederīgi šim plānošanas reģionam?

Latvijā ir ļoti spēcīga lokālā identitāte, piederība kultūrvēsturiskajiem novadiem. Savukārt plānošanas reģioniem ar kultūrvēsturisko novadu robežām būtībā nav nekāda sakara. Plānošanas reģioni izveidoti, lai organizētu ekonomiskos un sociālos pakalpojumus. Tas gan notiek izmantojot kultūrvēsturisko novadu nosaukumus. Piemēram, tūrisma materiāli tiek izstrādāti, aprakstot kultūrvēsturisko aprakstu katram novadam. Vajadzētu pieņemt kādu politisku lēmumu, kas nosaka, ka plānošanas reģioniem nav saistības ar kultūrvēsturi un nerakstīt neko par rudzu druvām, zilajiem ezeriem. Zemgales plānošanas reģionā tiešam ir interesanta situācija. Viņiem būtu jāatzīst, ka četri novadi atrodas Vidzemē, viens novads ir Latgalē un seši Sēlijā. Nu un pati Zemgales ir maza daļiņa šajā plānošanas reģionā.

Vai Egila Levita iniciētais un politiski atbalstītais lēmums glābs Sēliju vai ar to varētu nebūt pietiekami?

Šis plānotais prezidenta likums ir jauka iniciatīva un vismaz mierinājums. Bet politikas veidotāji jau nesaprot, ka ir jau mazās iestrādes gan valsts iestāžu iedalījumi, gan dažādas plānošanas kartes un tūrisma informācijas stendi ir tās mazās lietas, uz kurām ir uzrakstīts Latgalē vai Zemgalē nevis, piemēram, Sēlija. Arī tas veido identitātes sajūtu. Ja visapkārt redzam, ka atrodamies kaut kādā citā reģionā, tas arī grauj cilvēka identitātes sajūtu. Jo stiprāka ir vietējā identitāte, jo stiprāka būs arī kopējā valsts identitāte. Ja, piemēram, Krustpils novada Atašienes pagastā atrodas tūrisma informācijas stends, kur rakstīts Zemgale, kāda gan tur var būt sajūta? Visi vietējie iedzīvotāji runā latgaliski. Ja Ilūkstes centrā atrodas Latgales tūrisma karte,  vai cilvēkiem atbraucot uz turieni var rasties sajēga, ka viņš atrodas kaut kur citur, Sēlijā? Viņš lasa to, kas tur ir rakstīts.

Nezinu, kā lai to definē, kā sēļu pretošanos vai sīko huligānismu, bet Latgales nosaukums Ilūkstes stendā ir aizlīmēts. Tajā pašā laikā - kādēļ atšķirībā no kurzemniekiem, latgaliešiem reti kurš atzīsies – esmu sēlis?

Vēsturiski izveidojies, ka šis nostūris ir bijis tāds mazāk pamanīts, maz publikāciju, grāmatu. Tas saistīts arī ar pašu vietējo iedzīvotāju raksturu, neplātīt lieki muti, nelielieties ar sevi. Būt lepnam, pastāvēt par sevi, bet nebūt ārišķīgam. Nenodarboties ar narcismu, ko daudzi sēļi tomēr dara mūsdienās. Tikmēr ir jau arī dažas sīkās, mazās lietas, kad šis novads kaut kur parādās līdzās pārējiem novadiem, un tas ir patīkami. Piemēram, nesen izdotā bērnu atlantā iezīmēti pieci kultūrvēsturiskie novadi, arī par katru novadu ir apraksts. Tādi mazie nieki rada lepnumu, piederības sajūtu, bet tādu varētu būt vairāk, tie varētu būt pašsaprotami.

Kas varētu būt Sēlijā galvenais tūristu galamērķis?

Sēlijai ir labs potenciāls un tagad varētu ļoti veiksmīgi izmantot to “neatklātās Sēlijas” sajūtu, ka ir vēl palicis viens stūrītis Latvijā, uz kurieni braukt un atklāt kaut ko jaunu. Problēma, kas to kavē, ir sliktā ceļu infrastruktūra, par sūdzas daudzi tūristi. Ir pārāk liels grants ceļu skaits, kas tūristu autobusiem nav piemēroti.

Un, jā, pietrūkst arī tāda magnēta. Katram reģionam ir jābūt vienam lielam tūrisma objektam, ap kuru tad varētu grupēties mazāki tūrisma objekti. Viena no tādām vietām varētu reiz būt Viesīte, kur varētu atjaunot šaursliežu dzelzceļa ēkas. Bet tam ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, lai pamatā tam izveidotu labu infrastruktūru, stāvlaukumu, labierīcības, mūsdienīgu informācijas centru, arī viesnīcas. Un tad kaut kas varētu sākt notikt. Pagaidām Sēlijā viss notiek “maziem solīšiem”. Lielisks piemērs ir jaunais Jaunjelgavas tūrisma informācijas centrs, kas ir nodots biedrībai. Tātad to uzraudzīs nevalstiskā organizācija nevis pašvaldība, kas, manuprāt, garantē labus darba rezultātus, jo viņi būs ieinteresēti paši savā darba rezultātā. Tikmēr citiem novadiem pat nav tūrisma informācijas speciālista, vai vietas, kur iegūt tūrisma informāciju. 


Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente
Sēlija šodien : 13
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-1/1)
Maija Daina Paegle 16.07.2020 16:58
Paldies par "nerunīgo sēļu"vietā izteiktajām vērtīgajām domām un vērojumiem.
Esmu no tiem sēļiem, kuru senči pēc "brīvlaisšanas" atnākuši no Elkšņu muižas uz Sēlijas vaļņa ziemeļu galu. Dažs no to pēctečiem arī mūsu dzimtā , vēl dažus gadus atpakaļ , licis rakstīt uz kapakmens"Sēlis". Kad apmeklēsiet Nacionālo kultūras pieminekli Strūves ģeodēziskā loka punktu "Daborkalns", kur drīz plānots būvēt skatu torni, tad Daborkalna pakājē varēsiet malkot smaržīgu mājražojumu "Boļānu tēja"un mieloties ar dzimtas senmāšu mantojumu "Sēļu karašas".

Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Kopumā Daugavpilī jūlijā notiek sešas nometnes, kuras apmeklē 290 bērni un jaunieši.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Pašvaldība paplašina atbalstu ģimenēm un senioriem
Atbalstot seniorus, Daugavpils satiksme ieviesusi maksu tramvajā par vecenītes riteņsomu ar kartupelīšiem, pieniņu, kefīru, cukuru u.t.t. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
šķiet, ka šis raksts nav no sabiedriskā pasūtījuma, bet man nekas nav pretī samesties šādiem vēr(t)īgiem komentāriem. Sīkāk...
Komentārs: Kad pat LTV sabiedriskās attiecības nodēvē par žurnālistiku
Drīzāk jau problēma ir tāda, ka kolēģu radītā kļūda ir kā Skabarga.... Kā rezultātā titulētā autore nejūtas novērtēta Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top