Piektdiena,
10.jūlijs 2020
Vārda dienas: Lija, Olīvija, Самсон, Юрий, Мартин Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV RU
Radio raidījumi

Grants ceļi – vai Sēlijas bieds arī turpmāk?

16.06.2020
Sēlijai nav piekļuves jūrai, tās teritorijā nav lidostas. Arī dzelzceļa infrastruktūra mūsdienās nav attīstīta, pasažieru vilcieni te nekursē. Tātad pārvietojoties šajā reģionā var tikai pa autoceļiem. Augstākās pakāpes, galveno ceļu Sēlijā nav, reģionālie ceļu posmi lielākoties tiek atjaunoti. Tomēr mazāk apdzīvotās vietas savienojošie vietējās nozīmes autoceļi aizvien grimst dubļos un apput putekļos. Kuri ir problemātiskie autoceļu posmi un, cik reāli tajos veikt kaut vai dubulto virsmas apstrādi?

Finansējuma sadalē pieaugusi plānošanas reģionu loma

300 miljoni eiro - ar šādu summu administratīvi teritoriālās reformas pretiniekus jau pagājušā gada rudenī sāka kārdināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Skeptiķi prātoja, ka diez vai šādu summu patiesi izdosies “atrast”. Aprīlī izrādījās, ka karte ar iezīmētiem, tiem ceļa posmiem, kuru remontam, šī summa tērējama, jau tapusi. Turklāt drīz pēc tam no finansēm neparedzētiem gadījumiem piešķirti 75 miljoni eiro autoceļu remontam. Lai gan iemesls šim solim cits, nepieciešamība sildīt ekonomiku atgūstoties no Covid-19 krīzes, remontdarbi jau šovasar par šo finansējumu sāksies arī daļā to ceļu posmu, kas iezīmēti 300 miljonu eiro kartē. Tā solījis ministrs J. Pūce.


Netieši to apstiprina arī uzrunātie plānošanas reģionu pārstāvji. Zīmīgi, ka šoreiz kā starpnieka, koordinatora lomu saziņai ar pašvaldībām ministrija piešķīra plānošanas reģionu administrācijām nevis, piemēram, Latvijas pašvaldību savienībai. Kā ar uzdevumu viņi tikuši galā, stāsta Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne:

“Bija vairāki kritēriji, pēc kuriem ceļi tika izvēlēti. Pirmais – ceļa stāvoklis, tālāk – satiksmes intensitāte, savienojums ar novada centru. Vietām vērtējām arī, vai tas ietekmē pakalpojumu sniegšanu, skolēnu pārvadājumus. Tas viss tika analizēts, lai izvēlētos prioritāros ceļus, kas ir vajadzīgi tālākai novadu attīstībai, gan arī kas saimnieciski, ekonomiski nepieciešamākie.”

Zemgales plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Valdis Veips detalizētāk izstāsta arī to, kā notikusi pašvaldību viedokļa uzklausīšana:

“Lai nebūtu tā, ka mēs paši kaut ko izdomājam un iesniedzam, lūdzām katrai pašvaldībai iesniegt trīs autoceļus, kas būtu viņi, viņu uzņēmējiem svarīgākie. Tālāk vienu no šīm trim, kuru viņi arī bija uzsvēruši, tālāk sūtījām ministrijai. Vēl mazliet pakonsultējāmies arī ar “Latvijas valsts ceļiem”, “Latvijas autoceļu uzturētāju”, jo arī viņi zina, kuri ir visliktākie posmi.”

Pēcāk dati nodoti pašvaldību ministrijai. Publiskoti tie pagaidām nav. “Latvijas Avīzei” ministra padomnieks Madars Lasmanis solījis, ka līdz jūnija beigām paredzēts sagatavot valdībai ziņojumu ar ceļu sarakstu un plānoto darbu sadalījumu pa gadiem. Pagaidām publiskoti vien skaitļi, cik kilometru un kādas summas veltītas ceļu remontiem katrā no plānošanas reģioniem. Latgalei ieplānota lielākā summa, tai arī garākais ceļu kopgarums. Tikmēr Zemgalē abi skaitļi salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir vismazākie.

“Bija noteiktais [limits]. Citi reģiona varbūt paprasījuši krietni vairāk, mēs pieturējāmies pie [limita],” skaidro V. Veips, “bet ne jau visi ceļi tiks apstiprināti.”


Zemgales plānošanas reģiona vadītājs atklāj, kuri ceļa posmi iekļauti ministrijai nosūtītajā sarakstā. Aknīstes novadā tas ir Vilkupe-Bebrene, deviņi kilometri Asares pagastā, Neretas novadā - četri kilometri Neretas un Pilskalnes savienošanai, Salas novadā trīs kilometri līdz kūdras purvam. Lielākajā daļā izteikta vēlme grants seguma vietā veikt dubulto virmās apstrādi.  

Īsāko ceļu uz Sēlijas “sirdi” jāmēro pa grants segums

Plānošanas reģiona apkopotajā sarakstā iekļauti arī divi posmi arī vienā un tajā pašā ceļu posmā tikai no divām kaimiņpašvaldībām. Gan Jaunjelgavas, gan Viesītes novadu domes nav apmierinātas ar to, ka Sunākstes ciemu abu novadu robežas ved tikai grants ceļi. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs vērtē, ka šī problēma aktuāla bijusi jau pirms 40-50 gadiem. Tā kā risinājums jau panākts līdz šim, arī nākotnē šī jautājuma kontekstā viņš raugās skeptiski.

“Ja tas būtu asfaltēts, tad būtu pavisam cita satiksme, uz Rīgu varētu ātrāk tikt,” Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks norāda, ka šis ceļš ir īsākais, ja no Viesītes jādodas uz galvaspilsētu.

Sunākstes pamatskola gan šogad tiek likvidēta, iedzīvotāju skaits tur ir neliels. Ir arī cits iemels - tūrisms. Gleznainajā apvidū gan Sunākstes, gan arī Daudzevas pagastos atrodas vairāki tūrisma objekti. Sliktā stāvoklī slapjā laikā esot arī ceļš, kas ved uz Aklo purvu. Stāsta tūrisma organizētāja Jaunjelgavas novadā, biedrības “Radi Jaunjelgava” vadītāja Kristīne Kalēja:

“Drosmīgam jābūt, lai uz turieni brauktu. (..) Man zvana cilvēki un prasa, ja ir zema automašīna, tad es tiešām neiesaku.”

Pierobežas ceļi - būtiski eksportspējīgajiem uzņēmumiem

Sakārtota ceļu infrastruktūra nepieciešama arī uzņēmējiem, it īpaši eksportētājiem. Lai gan “Liellopu izsoļu nama” vadītājs Kapars Ādams stāstīja, ka viņa klienti Lietuvas robežu šķērso tikai Grenstālē, ir uzņēmumi, kuriem izdevīgāk ir robežu šķērsot Neretas vai Aknīstes novados. “Jēkabpils piena kombināta” pārstāvis Aigars Spēks ir neizpratnē par to, kāpēc nav noasfaltēts četru kilometru garš posms no Aknīstes līdz Lietuvas robežai.

“Plāni [to izdarīt] esot bijuši jau sen. Daudzi satiksmes ministri tā teikuši, bet tālāk par runāšanu neviens nav ticis. Nu nevar sataisīt ceļu, kur ir diezgan liela satiksmes plūsma. It īpaši tagad, kad sataisīts ceļš no Aknīstes uz Jēkabpili.”

Neretas novadā ceļš uz Lietuvu gan esot noasfaltēts, tas paveikts pirms diviem gadiem. Arī kopumā, ceļu infrastruktūras stāvokli šīs pašvaldības vadītājs Arvīds Kviesis vērtē atzinīgi. Viņš gan lielākoties runā par reģionālās nozīmes ceļiem.

“Jauns segums izbūvēts ceļā, kas ved no Rīgas uz Daugavpili visā garumā caur Neretas novadu. Tāpat asfaltēti ceļi ved uz Aizkraukli, Jēkabpili, protams, atsevišķi posmi būtu jāparemontē. (..) Vienīgi grants ceļš, kas nav pārāk labā stāvoklī, ved no Neretas caur Pilskalni uz Ērberģi gar pašu Leišmali, bet arī to ir sākuši sakārtot.”

Neņemot vērā ceļu uz Sunāksti, pozitīvas tendences novērojis arī Guntis Libeks.

“11 gadu laikā, kopš pastāv Jaunjelgavas novads, [ceļu stāvoklis] ir uzlabojies. Rekonstruēts ceļš “Aizkraukle-Jēkabpils” gar Daugavas kreiso krastu, kas iet cauri Secei, Staburagam, tālāk uz Sēlpili, Salu. Tāpat tika rekonstruēts ceļš, kas ved no Aizkraukles un Jaunjelgavu, arī posms Ķeguma novadā līdz pagriezienam uz Bausku. Tā absolūti žēloties nevaram.”

Pozitīvas izmaiņas tik tiešam piedzīvotas vērojot reģionālo valsts ceļu stāvokli. Asfalta seguma kvalitāte jau ceturto gadu pakāpeniski tiek uzlabota satiksmes stīgā gar pierobežu - reģionālajā autoceļā Vecumnieki-Nereta-Subate. Šovasar tur uzsākušies remontdarbi posma noslēgumā austrumos.

Pārņemt pienākumu no valsts pašvaldības nesteidzas

Reģionālie autoceļiem ir augstāka prioritāte nekā vietējiem ceļiem. Bet vai tāpēc vietējos valsts ceļus jāatstāj likteņa varā? Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis redz tam risinājumu piedāvājot to uzturēšanu no valsts iestādēm pārņemt pašvaldībām. Tas gan tiek vērtēts skeptiski, jo līdzi nenāk finansējums. Guntis Libeks atzīst, ka šāds vietējais ceļš ir arī minētais ceļš uz Sunāksti:

““Latvijas valsts ceļiem” uz kilometru šiem ceļiem ir tik maz naudas, ka mēs īsti neredzam jēgu, ko mēs [pašvaldība] varētu izdarītu mazāk. Ja valstij nav naudas, kur tad mēs to atradīsim? Diezgan pamaz mums jau šobrīd ir ceļu atjaunošanai, “sīkajiem” remontiem mēs varam atvēlēt tikai diezgan pieticīgas summas.”


Tāpēc, ja pārņemot pienākumu rūpēties par vietējiem ceļiem, netiek piešķirts lielāks finansējums, pašvaldības nesteigsies uz uzņemties. Tā vērtē G. Libeks. Līdzīgi domā arī V. Veips. Viņš gan min, ka jau šobrīd Zemgales plānošanas reģionā ir pašvaldība, kas arī par spīti finansējuma trūkumam pārņēmusi ceļa apsaimniekošanu. Rundāles novadā pēc vietvaras iniciatīvas izdevās noasfaltēt vietējās nozīmes ceļu.

Šajā raidījumā vairāk pievērsāmies Rietumsēlijai, bet arī Austrumsēlijā atsevišķos ceļu posmos ir līdzīga situācija. Lielākā daļa ceļa braucot no Jēkabpils uz Ilūksti ceļā gar Daugavu jāmēro pa grants segumu. Līdz Zasai ir asfalta segums, bet līdz Bebrenei - grants.

Nauda “seko” satiksmes dalībniekiem

Arī nupat publicētajā kartē, kurā redzams, kur tērēs neparedzētiem gadījumiem piešķirtos 75 miljonus eiro Zemgales plānošanas reģionā, tieši Zemgales vidienē ir vairāk posmu nekā Sēlijā. To atzīst arī V. Veips:

“Jā, varētu tā būt, un, manuprāt, tā pat ir, ka Sēlijā ir sliktāka situācija nekā Jelgavā, Dobelē, Bauskā.”

“Latvijas valsts ceļi” gan atsevišķus Latvija reģionus, kur situācija būtu sliktāka, neizdala. To pārstāve Anna Kononova situāciju skaidro šādi.

“Visā valsts ceļu tīklā ir 20 000 kilometru autoceļu. Jau ilgstoši valsts ceļu tīklam tiek piešķirts nepietiekams finansējums līdz ar to visus nepieciešamus gadus mēs jau 20 gadus nevaram ir darīt. Darbi tiek veikti atbilstoši tam, cik liels ir finansējums no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondiem, prioritārā secībā, kur darba rezultātus varēs baudīt pēc iespējas vislielākais cilvēku skaits.”

Vietējos ceļos satiksmes intensitāte ir vismazākā. Tāds esot arī Aigars Spēka minētais ceļš līdz Lietuvas robežai no Aknīstes. Tāpēc šī ceļa noklāšana ar asfaltbetonu (kā, piemēram, pierobežas ceļam Neretas novadā) nav plānota. Savukārt Viesīti-Daudzevu savienojošā ceļa grants seguma nomaiņa “Latvijas valsts ceļu” oficiālajos plānos nav, vien uzturēšanas darbi “Patlaban 2022. gadā plānots veikt grants seguma atjaunošanu 14,70-17,47 kilometrā,” norāda A. Kononova.


Kamēr pašvaldību ministrija visus kartē iezīmētos ceļu posmu vēl nav atklājusi, ir zināms, kur “Latvijas valsts ceļi” steigs šogad uzsākt remontdarbus. Sēlijā asfalta seguma nomaiņa jau uzsākta Ilūkstes novadā uz autoceļa P70, Salas novadā P72 no Biržiem un Aknīstes novadā P74 līdz Aknīstei.

Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente




Sēlija šodien : 10
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Pagājuši 5 gadi kopš latus mūsu makos un bankas kontos ir nomainījuši eiro.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Valsts prezidents Sēlijā diskutēs par latviešu vēsturiskajām zemēm
test Sīkāk...
Pašvaldība turpina atjaunot caurbraucamos pagalmus
Sveiki visiem, šī ir liecība par to, kā es saņēmu savu aizdevumu, mani ir izkrāpis tik daudz uzņēmumu, kuri ir apgalvojuši, ka ir īsti aizdevēji, taču visas manas pūles bija veltīgas, es esmu zaudējis vairāk nekā 3500 eiro viltus aizdevējiem, uz kuriem pretendē būt tādiem, kādi viņi nav. Līdz brīdim, kad mans draugs iepazīstināja mani ar pareizo aizdevēju, ar kuru es sazinājos, un es veiksmīgi saņēmu no viņiem aizdevumu tikai 48 stundu laikā, es ieteiktu ikvienam, kurš meklē aizdevumu, bez bailēm sazināties ar viņiem pa e-pastu: mobilfunding1999@gmail.com Sīkāk...
Šodien un tagad: par atbalstu zemkopības nozarei
Vierteigs raidejums! Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top