Ceturtdiena,
18.Oktobris 2018
Vārda dienas: Erlends, Rolanda, Rolands, Ronalds, Алексей, Филипп, Демьян, Матвей Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV RU
Politika

Valdība vienojas par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā

23.01.2018
Valdība otrdien, 23. janvārī, akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Izglītības likuma grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Gala lēmumu pieņems Saeima, kur par šo jautājumu gaidāmas plašas diskusijas.


Valdība jau pērn decembra sākumā konceptuāli atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī, informē IZM.


Paredzēts, ka pirmsskolās jeb bērnudārzos mācības notiktu bilingvāli. No 1. līdz 6. klasei būtu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi. No 7. līdz 9. klasei 80% mācību procesa notiktu latviski. 20% mācību varēs notikt mazākumtautību valodā, un skolas pašas varēs izvēlēties, kurus priekšmetus pasniegt citā valodā, pirms valdības sēdes skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Gunta Arāja. 


Tikmēr vidusskolā skolēni mācītos tikai latviski.


Iebilst pret iecerētajām izmaiņām


Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) pārstāvis, Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) gan valdības sēdē aicināja atlikt likuma grozījumu skatīšanu, lūdzot tos vispirms vērtēt valdības komitejā vai valsts sekretāru sanāksmē.


Tādējādi būtu iespējams apspriest problemātiskos jautājumus, par kuriem līdz šim nav panākta vienošanās. “Saturīga diskusija līdz šim nav bijusi, lai gan abi likumprojekti skar daudzas intereses,” paziņoja Pimenovs.


Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan tam nepiekrita, norādot, ka likuma grozījumi vērtēti Mazākumtautību konsultatīvajā padomē, kur galvenie jautājumi bijuši saistībā ar sekmīgu pārejas procesu un atbalstu pedagogiem.


Ministrs pauda viedokli, ka par iecerētajiem Izglītības likuma grozījumiem vienošanos ar LAŠOR nekad neizdosies panākt. “Un tam ir politiski iemesli,” norādīja izglītības ministrs. Pimenovs gan nepiekrita tam, ka valodas jautājumā nav iespējams panākt kompromisu, un sacīja: “Politisku interešu nav nekādu, te ir humanitāras intereses.”


Par spīti Pimenova iebildēm, valdība tomēr akceptēja likuma grozījumus. Kā norādīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība): par iecerētajām izmaiņām vēl būs iespēja diskutēt, jo likuma grozījumi nonāks Saeimā, kur tos vērtēs gan komisijās, gan plenārsēdē.


Kā tiks ieviestas pārmaiņas


Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu – šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos valdība pieņēma jau vasarā.


Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).


No 2019./2020.mācību gada 1.-6. klašu posmā skolām būs iespēja izvēlēties vienu no trim mazākumtautību izglītības programmu paraugiem. Šobrīd skolām tiek piedāvāti pieci programmu paraugi, tāpēc dažādās izglītības iestādēs valodas lietošanas proporcija var atšķirties.


Pārmaiņu ieviešanas grafiks
Avots: IZM



Izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis ("Vienotība") otrdien no rīta intervijā Latvijas Radio, jautāts par reformu izmaksām, norādīja, ka tās būs galvenokārt pedagogu apmācībai.


IZM sola īstenot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei.


Tāpat tiek domāts par metodisko atbalstu un atbilstošu mācību līdzekļu pieejamību, šim mērķim piesaisot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, norāda IZM.


Avots : Lsm.lv



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Apkopotie 13.Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 54,60 balsstiesīgo vēlētāju.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Konkurss remigrantiem biznesa idejas īstenošanai Latgalē
Непонятно, какая сумма выделяется на один проект? Sīkāk...
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums Zinību dienā
Ej tu Vajoni pie velna ar saviem vardiem,no taviem vardiem berni nebus paedusi! Sīkāk...
Katram piektajam Saeimas deputāta kandidātam nav augstākās izglītības
Ne augstākās izglītības, nedz arī kauna! Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top