Trešdiena,
12.Decembris 2018
Vārda dienas: Iveta, Otīlija, Ольга, Неонила, Парамон Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV RU
Pasaulē

Igaunija reformē pensiju sistēmu. Latvijā pārmaiņu nepieciešamību neredz

15.01.2018
Daudziem Latvijā un Igaunijā strādājošajiem perspektīvas nav spožas, jo līdz ar iedzīvotāju skaita sarukumu ir vajadzīgs teju vai brīnums, lai vecumdienās nenonāktu trūkumcietēju vidū, vēsta rus.lsm.lv, atsaucoties uz LTV7 raidījumu “Ļičnoje ģelo”.


Latvijā un Igaunijā ir ļoti līdzīgas pensiju sistēmas, jo tajās ir trīs līmeņi, no kuriem divi ir uzkrājoši.


Igaunijas Sociālo lietu ministrija lēš, ka nākotnē maksimālā pensija var būt četras reizes lielāka par minimālo.


Lai izvairītos no šādas nevienlīdzības, ministrija ir sākusi reformēt sistēmu.


Abās valstīs ir pensiju iemaksas. Ir trīs pensiju līmeņi: solidārais, ko nodrošina no speciālā sociālā budžeta, kā arī obligātais uzkrājošais un brīvprātīgais uzkrājošais. Lai būtu nodrošinātas vecumdienas, nepieciešams piedalīties visos trijos līmeņos. Abās valstīs pirmie divi līmeņi nodrošina pensiju 40% no vidējās mēneša algas.


Likmes ir ļoti līdzīgas: Latvijā 20% no bruto algas tiek novirzīti pensiju fondam, Igaunijā - 16%, ja darbinieks pievienojas otrajai, un 20% - ja nepievienojas. Tātad atšķirība ir tā, kā šī summa tiek sadalīta starp pirmo un otro pensijas līmeni.


Latvijā pirmais pensiju līmenis, tas ir, sociālais budžets saņem 14% no sociālajām iemaksām, otrajā - 6%. Nākamā pensija ir atkarīga no algas lieluma, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas.


Igaunijā pirmais līmenis sastāv no diviem komponentiem. Ir tā sauktā “cilvēku pensija” - 161 eiro. Šī summa tiek piešķirta visiem pensionāriem neatkarīgi no viņu darba stāža un sociālās iemaksas. Otra daļa - piemaksas par darba stāžu, ja persona strādāja līdz 1999. gadam, un apdrošināšanas daļa, kas sastāv no sociālajām iemaksām, kas veiktas pēc 1999. gada. Tātad, jo lielāka alga bija, jo vairāk darba stāža - jo vairāk pensijas. Otrais līmenis sastāv no divām daļām - 2% nāk no Igaunijas arodbiedrībām, bet vēl 4% - no valsts.


Igaunijā 2015. gadā tika nolemts mainīt formulu, pēc kuras aprēķina pirmo pensijas līmeni. Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta padomniece Natālija Omeļčenko skaidro, ka, sistēmai paliekot nemainīgai, nākotnē sociālā budžeta resursi var būt nepietiekami, lai samaksātu pirmās pensijas pašreizējā apmērā.


“Mēs veicām pensiju sistēmas analīzi. Pirmkārt, iedzīvotāju skaits samazinās. Tagad mums ir 1,3 miljoni, un 2060. gadā mums būs 1,1 miljoni bez migrācijas. Turklāt mēs kļūstam veci: ja mums tagad ir trīs cilvēki, kas sasnieguši darbspējīgo vecumu un maksā pensiju vienam pensionāram, tad 2060. gadā 1,5 pensijas vecuma cilvēki sastrādās pensiju vienam pensionāram," stāsta Omeļčenko.


Tomēr ir arī citas problēmas. Algu starpība Igaunijā ir liela. 75% iedzīvotāju saņem atalgojumu zem vidējās algas valstī. “Tas nozīmē, ka līdz 2060. gadam, ja mēs kaut ko nemainīsim, pensijas atšķiras četrkārtīgi. Cilvēki, kuri saņem zemu pensiju, būs zem nabadzības sliekšņa!” skaidro Omeļčenko.


Igaunijas pensiju sistēmas reforma ir tāda, ka pirmo pensiju līmeni aprēķinās, pamatojoties uz stāžu, nevis sociālajām iemaksām.


Līdz 2037. gadam valdība plāno pilnībā atbrīvoties no apdrošināšanas daļas pirmajā līmenī, aizstājot to ar stāža daļu. Tādā veidā nav svarīgi, kur pensionārs strādāja - par iekrāvēju vai vadīja banku, jo daļa pensijas būs saņemta par darba stāžu jeb pieredzi. Turklāt saglabājas otrais, uzkrājošais līmenis, kas joprojām būs atkarīgs no sociālo iemaksu apjoma. Šī sistēma gan nav vērtēta viennozīmīgi, un tai ir pretinieki, kuri uzskata, ka cilvēki nebūs motivēti pelnīt vairāk, un pieaugs ēnu ekonomika.


Arī Latvijā ir demogrāfiskais kritums, iedzīvotāju novecošana. Turklāt daudzi no Latvijas izbrauc. “Ja mēs skatāmies uz visām apdrošinātajām personām, tas nav noslēpums, ka 30% no tiem veic iemaksas sociālajā budžetā no summas, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo algu. Tādēļ pastāv risks, ka šīs personas aiziet pensijā, neiegādājot pat garantētu minimālo pensiju. Tas nozīmē, ka izmaksas par pensijas paaugstināšanu līdz garantētam līmenim noteikti samazināsies citu nodokļu maksātāju priekšā,” skaidro Labklājības ministrijas Labklājības departamenta direktore Sandra Stabiņa.


Tomēr Labklājības ministrijā uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ilgtermiņā ir stabila.


Vienīgi, kas būtu jāmaina – viedokļi par cilvēkiem, kas neveic iemaksas no pilnas algas.


Taču arī Latvijas Komercbanku asociācijas dati rāda, ka trešajā pensiju līmenī Latvijā ir iesaistīts tikai 281 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju. Tas ir ļoti maz, un ekonomistu viedokļi par pensiju sistēmas ilgtspēju ir atšķirīgi.




Avots : Lsm.lv










Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Apkopotie 13.Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 54,60 balsstiesīgo vēlētāju.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Jauna galvenā māksliniece Daugavpilī
Lai top pilsēta skaistāka! Veiksmi! Sīkāk...
Konkurss remigrantiem biznesa idejas īstenošanai Latgalē
Непонятно, какая сумма выделяется на один проект? Sīkāk...
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums Zinību dienā
Ej tu Vajoni pie velna ar saviem vardiem,no taviem vardiem berni nebus paedusi! Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top