Sestdiena,
21.Septembris 2019
Vārda dienas: Mariss, Matīss, Modris, Лукьян Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV RU
Kultūra

Latgales mākslas festivāls “Krāsas karogā”

24.05.2017
Pašā pavasara ziedonī, 21. maijā, Višķu pagasta estrādē notika Latgales mākslas festivāls “Krāsas karogā”. Svētkos kopējā mūzikas un mākslas pavedienā tika apliecinātas Latgales kultūras vērtības, radošais gars un  spilgtā identitāte. 

Svētki iesākās ar svētbrīdi Višķu Romas katoļu baznīcā, dejotājiem rokās nesot sarkanbaltsarkanos karogus, tādā veidā radot īpašu un patriotisku noskaņu. Pēc baznīcas dalībnieki vienojās kopīgā svētku gājienā, līdz pasākuma krāšņākās norises vietai ejot Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūšamo instrumentu orķestra pavadībā.
 
Svētku  lielkoncertā piedalījās vairāku Latgales novadu pašvaldību kori, folkloras kopas, vokālie ansambļi, kapelas, kā arī jauno mūziķu grupas un Latvijā pazīstami solisti, izpildot dziesmas un mūziku, kas nozīmīgos vēsturiskos pagriezienos iedvesmoja Latgales ļaudis  pastāvēt  par savu  tēvu zemi.
 
Redzot dzimtās puses skaistumu, roka paša stiepjas pēc otas, lai platiem vēzieniem iemūžinātu dievišķo. Tikpat vitāli to izjūt Latgales gleznotāji.
 
Muzikālā skaņdarba sajūtas mākslā atklāja viena no spilgtākajām Latgales glezniecības pārstāvēm, novadniece – Silva Linarte. Mākslinieces radītajās ainavās varam ieraudzīt Latvijas dabu. Kompozīcijas ir mierīgas, izsvērtas un rada mediatīvu noskaņu.
 
Māksliniece Silva Linarte: “Šajā pasākumā lieliski izdevās savienot mūziku un mākslu. Svētki tika organizēti ļoti nopietni un izdevās ļoti veiksmīgi. Visa šī svētku lieta mums tagad izjūtama caur pagātni, caur to, kur ir sākums visam. Pirms simts gadiem dibināta Latvija, pirms simts gadiem notika Latgales kongress, pirms simts gadiem dibināta Saules skola, kura šogad atzīmēja šo skaisto jubileju. Visādā ziņā pasākums izvērtās skaists. Un noslēgums šim pasākumam bija vienkārši grandiozs! Iepriekšējos Dziesmu svētkos jau bija mēģinājums apvienot mūziku, deju un gleznošanu, jo, manuprāt, vairākiem cilvēkiem – gan pie mums, gan Rīgā, ienāk prātā līdzīgas idejas un tas ir skaisti!”.
 
Lai arī pati māksliniece atzinās, ka viņai vairāk patīk gleznot mierā un klusumā, iespēju mākslot “online” režīmā bija jauna un savādāka pieredze. Arī pārējie mākslinieki, kas piedalījās pasākumā, Silvai Linartei ir labi pazīstami.
 
Silva Linarte: “Visi šie mākslinieki man ir labi pazīstami, esmu viņus ļoti iemīlējusi. Tie ir rēzeknieši, kas absolvējuši Rēzeknes Mākslas skolu, un mani vienmēr aizkustina tas, cik viņi ir aktīvi un visur klātesoši. Kad aizbraucu uz izstādēm Rīgā, tā arī viņi ir klāt – apbrīnojami, enerģiski, mīļi un iemīlēti. Patreiz viņiem arī Marka Rotko centrā ir izstādīti darbi. Viss notiek!”.
 
Pēc mākslinieces Silvas Linartes savas krāsas audeklā iegleznoja mākslas pedagogs un gleznotājs Anatolijs Zelčs un gleznotāju apvienības “V.I.V.A” dalībnieki.
 
Jāatzīmē, ka mākslas festivāla muzikālais repertuārs tika sastādīts, pateicoties cilvēku balsojumam. Līdz ar ko koncertā varējām dzirdēt ne tikai klasisko koru repertuāru un tādas tautasdziesmas kā “Skaidruo volūda”, “Lobs bej puika myusu Jezups”, Kur gaismeņa zyla ausa”, “Aiz azara bolti bārzi”, “Auga, auga rūžeņa”, “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” un citas, bet arī dziesmas, ko izpildīja jaunās grupas un mūziķi – “Īt muna tauta”, “Vysskaistuokū meitini”, kā arī nu jau par sava veida Latgales himnu tapusī dziesma “Ceļīs bruoļ!”. Tā ir dziesma no Jaunās izlases, kas ir muzikantu veltījums Latvijai simtgadē. Dziesmu, kurai piemīt varens latviešu un latgaliešu gara spēks, kopā ar koriem izpildīja mūziķi Renārs Kaupers, Juoņs Aišpurs, Kristaps Rasims, Aigars Runčis, Arns Slobožaņins, Ingars Gusāns, Guntra Kuzmina, Guntis Rasims un Artūrs Uškāns.
 
Grupas “Dabasu Durovys” solists Arnis Slobožaņins: “Tas ir kaut kas prātam neaptverams, ka cilvēki dzied kaut ko, ko esmu radījis. Kaut kāda nereāla sajūta, bet ļoti forša. Tāda kā parāda sajūta pret visiem tiem, kas tās dziesmas dziedāja. Pēc tam, kad dziedājām kopā kvartetā ar Jāni, Renāru un Ingaru, bija superīgi. Cerams, ka sagādājām jums labas emocijas. Un dziesma “Ceļīs bruoļ!”, kas kļuvusi par neoficiālu Latgales himnu, savu funkciju ir pildījusi kopš tās sacerēšanas brīža un tagad ieguvusi jaunu un modernāku skanējumu, un pozitīvismu. Tai bija tāda minorīga noskaņa, kuru mēs padarījām mažorīgāku un priecīgāku. Tiešām bija sajūta, ka mēs beidzot ceļamies uz augšu”.
 
Arnis pastāstīja, ka arī viņa saknes ir Latgalē. “Es pirmām kārtām sevi asociēju kā latvieti un tad nāk tā papildus identitāte – latgalietis. Tas citādi latviskais, kas tagad iziet no skapja un atgūst to, ko tas savulaik ziedojis – lai Latvija taptu un noturētos”, tā Arnis.  
 
Īpašs uzdevums šajos svētkos bija koriem, kas ar saviļņojumu acīs izdziedāja katru noti un neslēpa šo sajūtu arī pēc koncerta.
 
Krāslavas novada sieviešu kora “NOVA” dalībniece Samanta Miglāne: “Es dziedu jau no pieciem gadiem, man šodien viss ļoti patika. Tās ir tik forša sajūtas, Tu sajūti to brīvību, patriotismu un visu to labāko, kas tev pašam tik ļoti patīk. Tu dzirdi citus un jūsu sirdis pukst vienā ritmā. Tas ir nereāli forši, un man tagad gribētos to vēlreiz atkārtot. Tas, ka mēs dziedājām gan visiem izsenis pazīstamās un sirdij mīļās tautasdziesmas un arī jauno izpildītāju dziesmas, bija sava veida eksperiments, jauns risinājums, kas man personīgi ļoti patika. Tas nebija kā parasti, kad dziedam vienu un to pašu, tas bija ar savu uguntiņu, kaut kas mājīgs, latgalisks, tas, ko mēs visi mīlam”.
 
Cilvēku mīlestība pret Latviju, Latgali un tautasdziesmu ir neizmērojama. Tieši tas tika spilgti parādīts visu festivāla norišu garumā. Un kas gan ir Latvija bez saviem tautas deju ansambļiem un kolektīviem? Vairāki Latgales novadu deju kolektīvi svētkos apliecināja savu mīlestību pret Latgali dejā - izjusti un skaisti! 
 
Svētku režisors Māris Susejs: “Vēlos pateikties visiem svētku dalībniekiem un vislielākais paldies – koriem, jo viņi šodien cieta visvairāk. Bija karsti, bet mums izdevās, vēlreiz apliecinot, ka latgalieši var. Dažas nianses man ļoti patika, dažam iespējams vienkārši pietrūka mēģinājumi. Bet, galvenais, ka salikām visu kopā un sadevāmies rokās”.
 
Svētku izskaņā pateicās visiem, kas svētkus darīja īpaši skaistus, kā arī Pateicības pasniegtas diriģentiem Jevgeņijam Ustinskovam, Edgaram Znutiņam, Anitai Zarānei, Ritai Andrejevai, Jānim Mežinskim, Daigai Koļesničenko, Arnoldam Grinbertam un Terēzijai Brokai.
 
Latgales mākslas svētki notika Latgales kongresa simtgades svinību ietvaros  ar  Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “LATVIJAI – 100” un Daugavpils novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
 
Pasākumu rīkoja Daugavpils novada dome sadarbībā ar LR Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju un Latgales novadu pašvaldībām.



Daugavpilszinas.lv

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Pagājuši 5 gadi kopš latus mūsu makos un bankas kontos ir nomainījuši eiro.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Kā izveidot mājokļa metāla durvis, lai tās atbilstu pēc Fen Šui?
Piekrītu par https://www.m-lux.lv/ Sīkāk...
Jaunietis Daugavpilī no piedūmota dzīvokļa izglāba bērnu

Kredits Piedavat aizdevumus starp ipaši no 2000€ lidz 500.000€ .
Es esmu cilveks ar labu moralo raksturu, kas palidz cilvekiem, kam nepieciešama naudas visas pasaules valstis, jo no maniem finanšu aizdevumi. Tatad, ja jums ir nepieciešams kredits, lai iegadatos Automašinu, Motociklu ...vai atjaunot jusu dzive , jus meklejat aizdevumu vai nu atjaunot savu darbibu vai nu istenot projektu, vai nu jus nopirkt dzivokli, es esmu persona, kas sniedz aizdevumus sakot no 2.000€ lidz 500.000€ jums var atmaksat vairak neka 1 lidz 15 gadiem uz visam personam, kuras var izpildit nosacijumus. Mans procentu likme ir 3% gada. Sazinieties ar mani, ja jus interese . E-pasts : veronica.dina2@gmail.com
Sīkāk...
Valdība vienojas par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā
Sveiki, vai jūs steidzami meklējat aizdevumu, lai atrisinātu savas finansiālās problēmas? E-pasts markwilliamstrustfirm@gmail.com Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top